Nobela prēmija literatūrā piešķirta vācu rakstniecei Hertai Millerei

56 gadus vecā rakstniece, kuras komunistiskajā Rumānijā pavadītā bērnība iedvesmojusi viņas romānus un dzeju, apbalvota ar desmit miljonus zviedru kronu (683 000 latu) lielo prēmiju par darbiem, kas «ar dzejas blīvumu un prozas tiešumu apraksta aplaupīto ainavu».

Millere piedzima Rumānijā vāciski runājošā ģimenē. Viņas tēvs Otrā pasaules kara laikā cīnījās Vācijas armijā. 1945.gadā rumāņu komunisti deportēja viņas māti uz darba nometni Padomju Savienībā, kur viņa pavadīja piecus gadus.

Savu karjeru rakstniece sāka kā tulkotāja, taču tika atlaista no darba par atteikšanos strādāt Rumānijas slepenpolicijā, kas bija pazīstama ar nosaukumu «Securitate». Vēlāk viņa nolēma veltīt savu dzīvi literatūrai un 1982.gadā debitēja ar stāstu krājumu «Niederungen», kas Rumānijā tika cenzēts. Pēc diviem gadiem viņa uzrakstīja vēl vienu stāstu krājumu «Drueckender Tango» par korupciju un represijām vāciski runājošajā Rumānijas ciematā. Tomēr viņas darbi ātri tika izvesti ārpus valsts - jau 1984.gadā Vācijā tika izdota viņas pirmā stāstu krājuma necenzētā versija. Galu galā 1987.gadā, divus gadus pirms Berlīnes mūra krišanas, rakstniece aizbēga uz Vāciju.

Savos darbos Millere atspoguļo savu pieaugšanu Rumānijā diktatora Nikolae Čaušesku režīma laikā, kas beidza pastāvēt 1989.gadā, kad viņš tika sodīts ar nāvi.