Iespējams, publikācijas kļūdas dēļ, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludinot Saeimas pieņemtos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), sākot no 14.oktobra administratīvais arests būtu jāpiemēro visiem aizturētajiem autovadītājiem, kuru organismā konstatēta vairāk nekā viena alkohola promile.
Kā ziņots, Saeima 15.septembrī pēc garām debatēm noraidīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu par grozījumiem APK, kas paredzēja tūlītēju auto konfiskāciju par braukšanu dzērumā bez autovadītāja apliecības. Tā vietā parlaments atbalstīja par braukšanu dzērumā ļaut piemērot arī administratīvo arestu.
Kā liecina piektdien izsludinātie grozījumi APK, turpmāk par braukšanu dzērumā, ja autovadītāja organismā tiks konstatēts alkohols virs vienas promiles, bez prāviem naudas sodiem un transportlīdzekļa tiesību atņemšanas, jāpiemēro arī administratīvais arests no piecām līdz 15 diennaktīm.
Saskaņā ar laikrakstā publicētajiem APK grozījumiem, par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz vienu promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, transportlīdzekļa vadītājam jāpiemēro administratīvais arests no piecām līdz desmit diennaktīm, naudas sods 400 latu apmērā un jāatņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.
Līdzīga kārtība saskaņā ar izsludinātiem grozījumiem paredzēta arī, ja aizturētā autovadītāja organismā tiks konstatēta vairāk nekā 1,5 promiles alkohola, tikai šajā gadījumā naudas sods tiktu piemērots 500 latu apmērā un arestā būtu jāpavada no 10 līdz 15 diennaktīm.
Savukārt Saeimas interneta mājaslapā pieejamā 15.septembrī izskatītā likumprojekta stenogramma liecina, ka parlaments atbalstīja ierosinājumu par braukšanu dzērumā administratīvo arestu piemērot kā alternatīvu naudas sodam.
Saskaņā ar izskatītā likumprojekta stenogrammu, ja organismā konstatēta viena līdz pusotra promile, jāpiemēro administratīvais arests no piecām līdz desmit diennaktīm vai naudas sods no 350 līdz 450 latiem, kā arī transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz vienu gadu. Savukārt par braukšanu dzērumā, ja organismā konstatēta vairāk nekā pusotra promile alkohola, būtu jāpiemēro administratīvais arests no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm vai jāuzliek naudas sods no 450 līdz 500 latiem un jāatņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.
Viens no grozījumu izstrādātājiem, Ceļu satiksmes drošības direkcijas Juridiskās daļās direktora vietnieks Jānis Golubevs atzina, ka viņš, piektdien lasot izsludinātos grozījumus, pamanījis atsevišķas atšķirības starp Saeimas pieņemtajiem grozījumiem un izsludināto likuma tekstu.
Pēc Golubeva domām, izsludināto grozījumu dēļ Ceļu policijai varētu nākties "aizmirst par jebkādu reidu rīkošanu", jo tikai Rīgā vien reida laikā tiek aizturēti vairāk nekā 70 iereibuši autovadītāji. Tādēļ rodoties jautājums par policijas resursiem, proti, vai tie pietiks, lai visus aizturētos arestētu un izvietotu kamerās. Turklāt par braukšanu reibumā tiek aizturēti ne tikai vīrieši, bet arī sievietes un vairāki nepilngadīgie, kuriem saskaņā ar likumu ir jānodrošina atsevišķas kameras.
Kā atzina Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš, dienā, kad izsludinātie grozījumi stātos spēkā, sēšanās pie stūres alkohola reibumā autovadītājiem maksātu ļoti dārgi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Zivtiņš skaidroja, ka saskaņā ar izsludinātajiem grozījumiem Ceļu policija no 14.oktobra ikvienu autovadītāju, kura organismā tiks konstatēta vismaz viena promile alkohola, aizturēs un nogādās policijā, lai jau pēc tam tiesa lemtu cik diennaktis šim vadītājam jāpavada arestā. Izciešot piespriesto arestu cilvēkam vēl būs jānomaksā arī naudas sods un viņam tiks atņemtas tiesības vadīt transportlīdzekli vismaz uz gadu.
Ceļu policijas biroja priekšnieks, kurš iepriekš ir uzsvēris nepieciešamību ieviest bargākus sodus par braukšanu reibumā, šos izsludinātos grozījumus APK sauc par "ļoti bargiem". Kā uzskata Zivtiņš, aizturēšana uz vairākām diennaktīm daudziem autovadītājiem varētu nozīmēt arī darba zaudēšanu.
Ne laikrakstā "Latvijas Vēstsnesis", ne Saeimas Juridiskajā birojā nevarēja komentēt šīs atšķirības. To būšot iespējams izdarīt pirmdien, kad atbildīgie darbinieki varēs iepazīties ar dokumentiem.
Kā sacīja, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, viņa rīcībā nav informācijas par iespējamām kļūdām APK grozījumu izsludinātajā tekstā. Ja apstiprināsies atšķirības starp Saeimas pieņemtajiem grozījumiem un izsludināto tekstu, būs jāpublicē precizēts likuma teksts.
Kā norādīja Kusiņš, saskaņā ar normatīvo aktu spēkā stāšanās kārtību, spēkā ir normatīvais akts, kas publicēts oficiālajā laikrakstā. Kā norādīts "Latvijas Vēstnesī", APK grozījumi stāsies spēkā 14.oktobrī.
Kā ziņots, Saeima, grozot APK un noraidot ierosinājumu par braukšanu reibumā un bez tiesībām konfiscēt automašīnu, ir pieļāvusi kādu pretrunu - lai arī starp sodu veidiem automašīnas konfiskācija nav minēta, vienā no likuma pantiem tomēr tiek pieļauta šāda soda iespēja.
Kā liecina piektdien laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludinātie likuma grozījumi, vienā no likuma pantiem tiek pieminēta transportlīdzekļu konfiskācija. Minētajā likuma pantā ir teikts: "Institūcijai, kas pieņem lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās, kuras paredzētas šā kodeksa 149.15 panta piektajā, astotajā un devītajā daļā (transportlīdzekļa konfiskācija), lēmuma norakstu triju dienu laikā izsniedz vai nosūta transportlīdzekļa īpašniekam un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā reģistrētajam turētājam (valdītājam)."
Kā skaidroja Golubevs, šajā pantā tiek runāts par kārtību, kādā notiek administratīvā lietā pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana.
Šajā pantā tika minēta arī transportlīdzekļa konfiskācija, plānojot, ka Saeima atbalstīs grozījumus APK 149.15.pantā un tajā tiks noteikts, ka par braukšanu alkohola reibumā var konfiscēt automašīnu, taču likumdevēji šos priekšlikumus noraidīja, bet acīmredzot aizmirsa paskatīties, vai šāda sankcija nav pieminēta citos likuma pantos.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP) sacīja, ka grozītais likums noteikti neparedz automašīnu konfiskāciju un atsauce uz šādu iespēju noteikti esot kļūda.
Saeimas interneta mājaslapā ievietotā 15.septembra sēdes stenogramma liecina, ka deputāti ir atbalstījuši tieši tādu likuma grozījumu redakciju, kāda publicēta oficiālajā laikrakstā.
