Pašvaldībās atzinīgi vērtē interaktīvo ceļa zīmju lomu satiksmes drošības uzlabošanā

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Drošas braukšanas pamatprincips ir ātruma ievērošana saskaņā ar izvietotajām ceļa zīmēm, tomēr, piemēram, vasaras saulgriežu laikā, steidzoties uz svinību vietu, autobraucēji mēdz pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Sākotnēji būtiski autobraucējus ir brīdināt par pārkāpumu, nevis sodīt.

Kopš 2016. gada marta vairākās Latvijas pašvaldībās pakāpeniski ieviestas interaktīvās ceļa zīmes ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību konkrētos ceļa posmos. Par «pionieriem» var uzskatīt Smiltenes pilsētu, jo šī bija pirmā vieta, kur interaktīvie displeji tika izvietoti jau 2015. gadā. No uzstādīšanas brīža gan Grobiņas, gan Valmieras un Ādažu pašvaldību pārstāvji atzīst – pilsētā jūtami būtiski uzlabojumi ceļu satiksmes drošībā, informēja inteliģento inženiertehnisko risinājumu uzņēmuma «Fima» SIA mārketinga komunikācijas vadītāja Laura Geistarde-Šube.

18 interaktīvās ceļa zīmes nu jau vairāk nekā gadu ir uzstādītas 10 pašvaldību teritorijās. Garām braucošais autovadītājs ceļa zīmes displejā redz sava vadītā spēkrata braukšanas ātrumu, turklāt ar

smaidošas vai bēdīgas emocijikonas palīdzību zīme signalizē, vai vadītājs ievēro atļauto braukšanas ātrumu.

Inteliģento transporta sistēmu (ITS) risinājumi lēnām, bet pārliecinoši tiek uzstādīti uz Latvijas autoceļiem, un ir manāmi nozīmīgi rezultāti. «Braukšanas ātruma attēlošanas LED displeji būtībā atrisina vienu problēmu – ātruma ievērošanu. Un tas nav maz. Tas ir viens no mērķiem,» komentē Grobiņas novada domes izpilddirektors Uldis Vārna. Viņš piebilst, ka interaktīvo inženiertehnisko risinājumu ieviešana uz Rīgas – Liepājas (A9) šosejas ir bijusi aktuāla jau labu laiku, jo tur notikuši ļoti daudz ceļu satiksmes negadījumi, tostarp ar letālām sekām uz gājēju pārejām, tomēr tagad situācija ir manāmi uzlabojusies.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks norāda, ka «šoferus bieži vien nogurdina daudzās ceļa zīmes, «aizmiglojot» skatu, tomēr displeji draudzīgā veidā mobilizē satiksmes dalībniekus un liek tiem pievērst pastiprinātu uzmanību gan ceļa zīmēm, gan spidometra rādījumam. Jāpiebilst, ka mazākie pasažieri itin bieži mēdz atgādināt vecākiem, ka gribot redzēt smaidiņu, ko viņi uztver kā sev personīgi adresētu vēstījumu.»

Kā informē Valmieras pilsētas pašvaldības ceļu būvinženiere Inese Kokenberga: «Tuvojoties Valmierai, ātruma attēlošanas displejs kļuvis par efektīvu līdzekli, kā pievērst autovadītāju uzmanību viņu braukšanas ātrumam un rosināt to samazināt. Tādējādi

ieviestais risinājums mazina satiksmes negadījumu risku.»

Pirms vienpadsmit gadiem pilsētā tika uzstādīts arī vecā parauga braukšanas ātrumu attēlojošs displejs, kas pievērsa autovadītāju uzmanību nepieciešamībai samazināt ātrumu, pārvietojoties pilsētā. Domājot par nākotnes risinājumiem, Valmieras pašvaldība min, ka aktuāli varētu būt arī regulējamas gājēju pārejas un tā sauktie «gudrie» luksofori, kas spēj regulēt satiksmi saskaņā ar transporta plūsmas intensitāti, tādējādi uzlabojot drošību arī uz gājēju pārejām.

«Fima» valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis saredz vairākas inovatīvas iespējas ITS attīstībai Latvijā: «Interaktīvie displeji ir efektīvs atgādinājums par atbildīgu braukšanu un viens no veidiem kā pievērst autovadītāja atkārtotu uzmanību ātruma samazināšanai. Tomēr saskatāmi arī citi iedarbīgi risinājumi. Pieredze rāda, ka ar vidējā ātruma kontroles risinājumu palīdzību ir iespējams būtiski kontrolēt ātruma ievērošanu garākā posmā, samazināt bojā gājušo skaitu, izvairoties no tautā dēvētā «ķengura efekta», kas rada strauju bremzēšanu un atkārtotu ātruma palielināšanu pie foto radaru ierīcēm.»

J. Vilmanis arī min, ka gājēju pāreju labiekārtošana ir viens no pilsētvides attīstības soļiem drošas satiksmes nodrošināšanai. Ar ITS risinājumu palīdzību iespējams

neregulējamām gājēju pārejām sistematizēti palielināt apgaismojumu īpaši gada tumšajā laikā.

Piemēram, sensori nosaka, kad cilvēks tuvojas pārejai, un izslēdz pazemināto apgaismojumu jeb gaidīšanas režīmu un ieslēdz 100% apgaismojuma režīmu tad, kad gājējs šķērso brauktuvi tādejādi brīdinot autovadītājus. Savukārt nekvalitatīvo ceļu problēmas risināšanai piemērota sistēma ir pasaulē aktuāls risinājumiem – svēršana kustībā, kas palīdzētu ilgtermiņā likvidēt sekas, ko rada pārkrautu kravas automašīnu intensīva piedalīšanās satiksmē.

Nozīmīga loma satiksmes drošības uzlabošanā ir arī radošiem risinājumiem un pašvaldību pašiniciatīvai. Uldis Vārna dalās Grobiņas pašvaldības pieredzē: «Ar pašvaldības iniciatīvu mēģinām rast dažādus risinājumus. Uz A9 šosejas tuvu gājēju pārejām izvietojām atstarojošus vikingu siluetus, kas atgādina kārtības sargus, tādējādi braucēji pievērš pastiprinātu uzmanību gājēju pārejām un samazina braukšanas ātrumu.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu