Es, protams, neesmu diez cik aktīvs ziņām sekotājs, varbūt neesmu ideālais vīrietis vai tēvs, bet savu reizi intereses pēc palasu rakstus - gan sievietēm, gan vīriešiem domātos. Nedaudz šokē fakts, cik ļoti ļoti tagad tiek popularizēts vīriešu dzimums kā vājais. Nudien, cik lasu par vīriešiem, tik viņiem ir jāciena un jāmīl sava sieviete, un tas arī viss...
Pāris atzīmes, ka vajadzētu dāvanas nopirkt, puķes kaut vai, kaut kur aiziet, un pāris intīma rakstura piezīmju, ko un kā vajadzētu. Tai pašā laikā sievietēm... ak vai, tur nu ir kaut kas greizi, man vismaz šķiet.
Sievietei bezmaz vajag kļūt par vīrieša kalponi, verdzeni, kas turklāt prot nolasīt domas!
Tev viņš jāpavedina šādi, jābūt maigai, jāpieņem viņa tikumi/netikumi, jāļauj šis un jāļauj tas, un nedod dievs nodarīt pāri viņa vārajai pašapziņai!
Paliks taču vēl impotents dēļ tā, ka aizrādīsi, ka gultā neprasmīgs,
paliks taču agresīvs, ja pelnīsi vairāk nekā viņš un mēģināsi pacelt viņa ego, lai viņš sarautu un arī pacenstos nopelnīt vairāk! Nedrīkst nabaga vīrieti apbižot, nedrīkst nopelt, un vispār ar viņu jāapietas kā ar mazu bērnu.
Vai tiešām kritēriji vīriešiem Latvijā ir palikuši tik zemi ka sievietes meklē nevis vīriešus, bet auklējamus bērnus? Tiešām nav vairs vīriešu, kas prot un dara, un pieņem veselīgu kritiku kā vīriešiem pienākas? Lasu te mammamuntetiem.lv rakstus, vai tepat Egoistē rakstus, un vēl kur iekrīt... un visur ir viens un tas pats - tev viņš jālutina, lai nemūk, jāpakļaujas, lai iekāro, un bezmaz par kājpameslu jāmetas, lai neaiziet. Tauta, līdz kādam līmenim esam nonākuši, ka tagad sievietēm vīrieši jāaplido un jāiekaro?
Vīrietim ir sava pašcieņa jāuzceļ pašam, jo, šādi auklējot, tā tikai krīt un tās vietā ceļas prasības.
Ak tu man ēst taisi un esi forša gultā, jā? Nu es gribu tādu, kas man arī veļu izmazgās un ēst pienesīs pie gultas!
Tad mani vairs neizbrīna ne tie pāri, kur vīrietis ir alkoholiķis, bet sieviete viņu vienalga apmazgā, aptīra un nepamet, ne tie, kur sievietes pašas nodzeras. Ja nav savas gribas un visu laiku pieradina vienu pie kalpošanas un otru pie nekā nedarīšanas, tad sekas ir acīmredzamas. Tur var daudz diskutēt par to, vai un kādā gadījumā vīriešiem tiešām ir vājāka fiziskā un psihiskā noturība pret stresu, slodzi vai citiem kairinātājiem. Es nesaku, ka mēs esam ideāli vai ka vienmēr mums taisnība. Atzīstu, ka mums ir nepieciešams gan atbalsts, gan citreiz spēriens pa pēcpusi, lai kaut ko sāktu darīt. Bet mums nevajag ne aukli, ne kalponi mājās, mēs paši varam gan sevi appuišot, gan salabot mēbeli, gan pogu piešūt. Ja nu tomēr nemākam, tad normāli ir vai nu palūgt, lai to izdara, vai dabūt kādu, kas izdara. Nevis gaidīt, ka visu pienesīs un izdarīs mājās esošā grīdas lupatiņa.
Ir vēl vīrieši mūsu tautā vai tikai dīvānā gulētāji?
Jānis
