Pirmdiena sākas kā ierasts. Treniņā kā no jauna dzimis, jo divas brīvdienas dara savu, muskuļi un ķermenis ir atpūtušies. Visi vingrojumi tiek izpildīti kā pienākas un cik noteikts. Labs bija lēmums pagājušajā treniņā izkustēties un iziet tikai vienu aplīti, tas palīdzēja pirmdien būt uz strīpas možam. Pirmdienā nekas īpašs nenotika.
Savukārt trešdiena gan izvērtās interesanta. Kā solīts - stāstu un bildēs rādu pāris vingrojumus. Šoreiz treneris iemūžināja bildēs mūsu darbošanos, arī tas bija neierasts pasākums. Tātad bez iesildīšanās uz skrejceliņa, kur 20 minūtes soļojam, kāpinot ātrumu, mēs staipāmies un lokāmies. Vienā bildē var manīt, cik laimīgs esmu. Hehehe! Starp citu, šis vingrojums mums saucas – Lauviņa!!! Tur tālumā arī mans domubiedrs, cīņu biedrs un galu galā arī konkurents Ansis.
Lāga vīrs, vismaz par tādu izliekas, hihihihihi! Ir jau, ir lādzīgs! Pa vidu mums iespraucās viena spulgacīte, tas notika pirmo un vienīgo reizi, bet viņa nepiedalās Vingruma maratonā, viņa tāpat vien tur trenējas, sev, tā sakot. Es arī, protams, strādāju sev, bet šajā gadījumā ne tikai, lai gan tā varbūt vajadzētu (pāri līķiem, galvenais ir rezultāts), bet esmu devis solījumu vēl diviem cilvēkiem, ka nepievilšu. Patiesībā ne tikai diviem, bet arī visam Vingruma klubam un, protams, arī tev, mans esošais un nākotnes lasītāj. Esmu vārda cilvēks, daru, ko saku, un, ko saku, to arī daru! Nākamajās divās bildēs var redzēt, ko tieši mēs todien darījām. Tiek uzstādīti rekordi, trenera pavadībā un arī līdzdalībā, jo arī viņš pildīja tos pašus vingrinājumus.
Mēs visi ceļam, cik varam. Es šīs bildes saucu par spēka bildēm! Mēs vilkām, spiedām un cēlām.
Uz katra trenažiera svaru limits bija visiem līdzīgs un spēki apmēram vienādi, tāpēc neviens no mums neizcēlās ar ko īpašu. Pievilkām 105 kg, varējām arī trenažiera maksimālo svaru – 111 kg, bet treneris neļāva. Spiedām, pa vienam svara klucītim liekot klāt katrā piegājienā un samazinot spiešanas reizes. Tikām līdz 71 kg. Mēģināju izspiest 77 kg, bet še tev, sanāca tik, cik pieķerties rokturiem un saprast, ka spēciņa ta vairs nav. Un pēdējais rekorda gājiens bija pietupieni ar svara stieni. Tādā parastā treniņā mēs ceļam uz pusi mazāku svaru, bet vairāk reižu un divos piegājienos. Ikdienā tupjamies ar 40 kg. Šis tāds iespējami traumatiskāks vingrinājums, tāpēc aizgājām līdz 80 kg, lai nesavainotu muguras, īpaši es, kam tā ir problēmzona. Pārējos vingrinājumus parādīšu tālākos rakstos.
Piektdiena biedēja atkal ar savu pusslodzi pēc trešdienas forsāžas, jo pēc tas bijām reāli izpumpēti. Bet, man par brīnumu, es jutos ļoti labi un aizvadīju treniņu ierastajā slodzē. Atkal jau jāsaka, ka gribētos vairāk un smagāk, bet šoreiz tiešām jāklausa skolotājs, otrreiz uz viena un tā paša grābekļa nekāpšu. Visi uzdevumi jāpilda 10 reizes un divos apļos. Nav grūti, nemaz, es pat lāgā nepaspēju iesvīst.
Mazliet par ēšanu. Dienas ēdienreizes man nav identiskas un regulāras, esmu it kā mobils pa Rīgu un būtu iespēja ēst, bet paēst regulāri un tieši to, kas būtu vajadzīgs, nesanāk. Vismaz pagaidām ne, laikam vajag mazliet vairāk laika, lai pierastu un, galvenais, saprastu, ko vajag ēst, lai uztūnētos. Kalorijas skaitu, bet tikai kalorijas, visas pārējās vielas paliek nepamanītas.
Nu nav tik traki ar mani, nav tendences pārēsties, un kur nu vēl visu laiku kaut ko grauzt, tādēļ nesatraucos par to.
Pēc otrā ķermeņa monitoringa, kur nosaka ķermeņa masas indeksu, tauku - muskuļu īpatsvaru, ūdens daudzumu ķermenī un vēl visādus parametrus, izskatās, ka ir labi ar mani, jo mīnusā ir 1,9 kg tauku, bet plusā ir 2,3 kg muskuļu. Secinājums - esmu pieaudzis svarā par 400-500 g. Vismaz noskaidrojās, kāpēc nekrītos svarā trenējoties.
Mani sāka darīt bažīgu fakts, ka svars nekrīt, bet ko var gribēt, ja savā uzturā neesmu neko mainījis.
Kā jau teicu, būšu godīgs un neslēpšu apēsto kūku, un tādai noteikti gadīsies iekrist manā vēderā. Vēl viens svarīgs faktors, neviens jau neliek dunci pie rīkles un neliek darīt kā «grāmatā rakstīts», viss jau tikai paša labumam. Tāpēc ar smaidu un atklātību pretī savam mērķim. Tiekamies nākamajā nedēļas atskaitē, kad būs jau pagājis mēnesis iekš Vingruma maratona.
Ar cieņu,
Vingruma Raimonds
