«Ak jūs, aktieri!» Tā, lūk, mūs, mani un Raimondu, nodēvēja mūsu treneris un uzraugs Normunds. Protams, mēs visi esam šajā dzīvē uz lielās skatuves, jautājums ir tikai, cik katrs nopietni uztveram savu lomu šajā lielajā teātrī, ko sauc par dzīvi. Man un Raimondam šajā projektā faktiski nav nekā kopīga, viņam sanāk pielikt klāt muskuļus, man atkal nosvilināt liekos taukus. Bet sacensību gars nekur nav zudis, pavelkam viens otru uz zoba, bet tā mīļi, lai nav ļauns prāts vienam uz otru...
Biju domājis pavadīt brīvdienas ģimenes lokā, tā arī darīju līdz brīdim, kad devos uz Vingruma klubu. Gan sestdien, gan arī svētdien. Mūsu režisors mums, iesācējiem, teica, lai pirmo mēnesi neforsējam, mēs arī klausījām un pildījām, ko viņš teica. Bet ir jau pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš ir sācies Vingruma maratons, beidzot atļāvos aiziet arī brīvdienās uz zāli. Šoreiz turpināju piektdien iesākto, arī svētdien neatslābu, lai gan biju bijis dažas brīvdienas jau iepriekš, bet tās bija tikai vieglā režīmā.
Paldies manai mīļajai sieviņai, kura ir tik pretimnākoša; ja šis projekts būtu risinājies vasaras sezonā, tad sveikā cauri netiktu.
Ja ir runa par veselīgu vai pareizu uzturu, tad īpaši no pirmās maratona nedēļas nekas nav mainījies. Tiem, kuri grib zināt, ko ēdu un lietoju dienas laikā, neliels ieskats: brokastīs
divas vārītas vistu olas un sviestmaize. Viss kopā ap 300-400 kcal, neliela uzkoda – ap 200-300 kcal. Pusdienas kā kuru reizi, bet ne vairāk par 700 kcal, atkal tās pašas uzkodas ap 200-300 kcal, un vakariņas ap 1500 kcal!!
Tas, protams, joks, vakariņas mēģinu noturēt apmēram kā pusdienas, varbūt nedaudz vairāk, vai arī ne!
Pirmdienas treniņā biju nedaudz ātrāk ieradies nekā Raimonds. Man patīk vecās, labās padomju laika filmas, tur joprojām var salasīt tik daudz zemtekstu arī mūsdienās!!! Nu lūk, stāsts par pirmdienas treniņu, Normunds ir izvēlējies Raimondu kā starpnieku abu mūsu komunikācijai, paziņoja viņam: sākot ar pirmdienu, viss būs savādāk! Hmm... Bet tagad, rakstot šīs rindas, iedomājos, vai tik tiešām Normunds ir zvanījis Raimondam? Esot mainīta treniņa programma, jau tagad, nevis, kā viņš solīja, tikai trešdien. Uzticējos Raimondam, ja viņš būs man samelojis, tas viņam atspēlēsies.
Šo nedēļu var sadalīt divās daļās: pirms trešdienas treniņa un pēc trešdienas treniņa. Trešdien ejot uz Vingruma klubu, zināju, ka ir pienākusi nākamā svēršanās un mērīšanas reize.
Šoreiz pirmo svērām un mērījām Raimondu, kā jau tas bija gaidāms, svars nebija krities, bet pat nedaudz pieaudzis!
Ko gan var gribēt, ja ēd torti «Cielaviņa» gandrīz visu nedēļu.
Tas, protams, ir tikai joks, svara pieaugums viņam no muskuļu masas pieauguma! Ar ko arī viņu apsveicu.
Sākām manu ķermeni svērt un mērīt, manas aizdomas apstiprinājās. Pirmo nedēļu rezultāts bija uzlabots. Uzlabojumi svara ziņā bija minimāli, toties galvenie izmēri tā saucamajam alus vēderiņam - 5 cm pazuduši bija gan. Krūšu apkārtmērs ar bij’ devies mazumā. Pārējie rādītāji bija nedaudz pieauguši vai palikuši iepriekšējā līmenī (šeit ir domāti muskuļu izmēri).
Pēc iznākšanas no Normunda kabineta sākās pavisam cita trešdiena. Sākām darboties ar svaru stieni, nu jau var piezīmēt, kā īsti kultūristi, protams, līdz viņu svaru kategorijai vēl tāls ceļš ejams, bet virziens ir zināms un kurss ir uzņemts! Vēl dažādi vingrinājumi ar svariem un hantelēm, bet pats sāpīgākais, un ne tikai man, arī Raimondam, kurš sūdzējās par to pašu, - staigāšana ar gariem, dziļiem pietupieniem, rokās turot hanteles.
Nākamajā un arī aiznākamajā dienā jutos kā mazs, nevarīgs un tizls cilvēks.
Piektdien, par spīti muskuļu sāpēm veicu visus vingrinājumus pēc pilnas programmas. Jo treniņa sākumā abi domājām - šoreiz atkal jāņem vieglais treniņš, bet galu galā veicām visu pilnvērtīgi, uz to brīdi mūsu maksimālajā slodzē.
Ar nepacietību gaidu nākamo nedēļu.
Vingruma Ansis
