Gatavošanās jaunajam mācību gadam sākas ar to, ka ir lietas, kas ir zināmas jau pavasarī, skolai beidzoties. Tad arī zinām jau, kas pašiem būs nepieciešams uz to laiku. Uz veikaliem dodos jau kaut kad vasaras vidū, lai pirms 1.septembra nav par to jādomā. Tad ir citas lietas svarīgākas.
Mums skolā ir skolēnu formas, kas daudz ko atrisina. Tā kā formas ir pirktas pērn, tad šogad par tām bēdas vēl nav. Ja nu trūkst kāda balta krekla vai bikšu, tad tas arī ir zināms iepriekš un to iepērkam laikus – tā nav lieta, ko skriet un pirkt pirms 1.septembra.
Lielākais satraukums, skolai sākoties, ir ritma maiņa – kā sakārtot darbus,
kas nāks palīgā un kurā brīdī varēs pieslēgties. Jau tagad ievācam informāciju par iespējamajām pēcstundu nodarbībām, cik tādu būs, kādos laikos un kā to visu samērot ar citām aktivitātēm. Ar bērniem arī pārrunājam, kāda būs jaunā ikdiena, kuras dienas būs noslogotākās, kuras brīvākās.
Šogad es lielu satraukumu neizjūtu. Pērn biju uzņēmusies rūpes par skolēnu formu iegādi visai klasei, tad bija lielāki darbi. Šogad tā nav.
Šorīt jau tirgū nopirku puķes visiem skolotājiem, lai rīt par to nebūtu jādomā.
Vakarā noliksim visas drēbes, lai rīt nav nekādas steigas.
Par kabatasnaudām. Šogad nolēmām vienoties, no kāda dienas laika varēs iegādāties dažādas lietas, citādi tas būtiski ietekmē bērnu apetīti. Šajā ziņā mums ir ļoti pretimnākoša skola, plānots par to rīkot diskusijas.
Parasti katri gadu cenšamies noorganizēt mums visai ģimenei 1.septembri. Ja arī ir kādas nelielas izskriešanas, piemēram, vakara ziņas, bet no rīta esmu brīva. Atnākam mājās un kopā pasēžam. Negribam pārvērst to par briesmīgu aktivitāti, bet
cenšamies pabūt visi kopā pirms jaunā skolas cēliena,
lai būtu sajūta, ka sākas jauns posms, izrunātu vēl neskaidro un visiem tas būtu skaidrs.
