«Vingruma» Aija: izbaudu katru kumosiņu

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kādreiz man šķita, ka veselīga pārtika un sportisks dzīvesveids izmaksā dārgi, taču uzsākot «Vingruma maratona» dalību, man prieks, ka atklāju vienkāršu patiesību – viss veselīgais ir būtībā vienkāršs, «nesamocīts» ēdiens. Jau labu laiku pārtikas skapītī vientuļi piemirstas stāvēja dažādas pupas, lēcas, zirņi un griķi, ko nu ar jaunu sparu un dažādām idejām kā interesantāk (un pēc iespējas veselīgāk) pagatavot ģimenei, nu ceļu galdā.

Tie ir ļoti sātīgi, ekonomiski un ātri pagatavojami. Savukārt manis tik iecienītos saldos, dzeramos jogurtus esmu aizstājusi ar paniņu kokteiļiem. Atkarībā no tā, cik sātīgi gribu pagatavot, pievienoju pēc izvēles auzu klijas, linsēklas, kaņepju sēklas, svaigas spinātu lapas un saldumam – banānu vai vasaras augļus no saldētavas.

Tāpat lieliska un parocīga ir pārtikas iegāde internetā, kas kalpo kā lielisks veids, lai ne tikai taupītu laiku, nervus, bet arī nenopirktu neko lieku – mājās rūpīgi saplānoju ēdienkarti veselai nedēļai un tādējādi man ir mazāks kārdinājums paņemt kādus našķus, kā tas būtu veikalā uz vietas. Turklāt to visu piegādā līdz pašām namdurvīm un nav pašai jāstaipa smagi iepirkuma maisi. Atkrīt arī vilšanās, ja mājiniekiem, piemēram, palūdz atvest kāli, bet tev atved selerijas sakni.

Pirmdiena man sākas ar brīvdienu no treniņiem un radinieku ciemošanos no laukiem. Vecākais bērns sajūsmā sagaida omi un opi. Esam tikuši gan pie lauku labumiem, gan arī maniem, līdz šim mīļākajiem desertiem un našķiem – ir gan pašceptas plātsmaizes, bulciņas un pat saldā krējuma krēms. Skatos un siekalojos, ir bail pagaršot, jo zinu, ka ar vienu porciju nespēšu apstāties. Apjaušu, ka jau divas nedēļas esmu iztikusi bez saldumiem un cukurotiem ēdieniem, kas man, rūdītai saldummīlei, ir sava veida rekords. Cenšos audzināt raksturu, un mēģinu pieturēties pie manas treneres sastādītās ēdienkartes. Taču, par nelaimi, šodien ir tā diena, ko reizēm mēdzu dēvēt par «bada» dienu – lai ko neapēstu, nepamet tāda izsalkuma sajūta, ka gribās vēl un vēl. Virinu ledusskapi un prātoju, ko varētu papildus veselīgu apēst. Saldētāvā veiksmīgi biju atradusi garneļu paku, ko ar gardu mutu notiesāju, tāpat dažus tomātus, banānu un sauju riekstu. Beidzot arī vēders jūt, ka nu ir pārēdies. Dienas izskaņā esmu par aptuveni 12% pārsniegusi kaloriju daudzumu, taču mierinu sevi ar domu, ka tie vismaz nebija «junk food».

Nākamajā dienā sportoju bez savas trenerītes. Precīzi pusdienas laikā trenažieru zālē esmu tikai es un 12 muskuļoti vīrieškārtas pārstāvji. Jau pašā sākumā patīkami pārsteidz un apstiprinās iepriekš Ginta rakstītais, ka pastāvīgie apmeklētāji mūs, maratonistus, ir ievērojuši, sveicina kā «savējos» un nesavtīgi dod dažādus padomus. Tāpat ir arī man, jo pildot dažādus vingrojumus, pie manis allaž kāds pienāca, pamācīja kā katru vingrojumu būtu pareizāk jāizpilda. Joprojām mēģinu iedraudzēties ar «dzelžiem» un ne visus vingrojumus varu izpildīt uz 100%. Jūtu, ka rokām un vēderpresei ir jāizcīna vēl pamatīga cīņa un jāpieradina palēnām pie jebkura vingrinājuma.

Trešdienā sportoju savas pacietīgās trenerītes Ievas vadībā. Pašai jau nedaudz neērti paliek, ka trenere katru reizi ir spiesta atsevišķi man rādīt vingrojumus un pacietīgi kā mazam bērnam 101 reizi atkārtot kā pareizi vingrojums būtu jāpilda. Ja tiek parādīti 3 vingrojumi, tad labākā gadījumā atceros tikai pēdējo. Pie sevis nodomāju, ka vainīgs pārgurums un klasiskais miega trūkums, ko sapratīs tikai mazu bērnu mammas. Vakarā nopērku aptiekā daudz dažādu vitamīnu imunitātei un kompleksos vitamīnus, jo līdz šim īsti neko papildus nebiju lietojusi. Pēc nodarbības jūtos pārgurusi, taču patīkami nodarbināta un tik smaidīga, ka vecākais puika mājās man tincina – mammīt, ko tu tik smaidīga? Jā, ne velti saka, ka sportiskas aktivitātes izdala laimes hormonus..

Brīvdienā sanāk mazliet pagrēkot, tiekoties ar draudzenēm «brančā» – nenoturos un pagaršoju ne tikai vieglus salātus, bet arī dažādas uzkodas, suši un pat divus kūku gabaliņus. Izbaudu katru komosiņu un sev nepārmetu, jo šad un tad pagrēkot drīkst! Galvenais, nedarīt to katru dienu, kā līdz šim to biju darījusi. To visu atstrādāju svētdienas nodarbībā, kur padarbojos uz trenažieriem, preses treniņā pie trenerītes Vitas un pēc tam vēl paspēju atpūsties arī Vingruma kluba SPA zonā. Sajūtas pēc kārtīgas izsportošanās ir fantastiskas! Tāda sajūta, ka esmu bijusi pie laba psihoterapeita – mājās atbraucu starojoša, galva «izvēdināta» un pozitīvu emociju uzlādēta.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu