Hurmas milzu devums veselībai (18)

Hurmu sāka audzēt Ķīnā. Pasaulē ir vairāk nekā divi tūkstoši hurmas šķirņu. Latvijā hurmas ieved no Itālijas, Spānijas, Izraēlas. Zinātāji meklē caurspīdīgākos un sulīgākos augļus. Turpretim citi, hurmu ieraugot, saviebj muti, jo reiz viņiem gadījies negatavs, tāpēc arī negaršīgs, sīvs auglis.

Kas hurmai vēderā?

Gatava hurma ir salda, ar medum līdzīgu garšu un želejveidīgu konsistenci. Hurma ir apmēram banāna saldumam līdzvērtīgs auglis. Kaloriju saturs apmēram 70kcal uz 100 gramiem. Hurmā praktiski nav organiskās skābes. Tas nozīmē, ka šis auglis ieteicams cilvēkiem, kam paaugstināta skābe kuņģī un kuri nevar ēst, piemēram, jāņogas, citronus, dzērvenes. Hurma bagātīgi satur pektīnvielas, olbaltumvielas, daudz organismam nepieciešamo mikroelementu. Augļa sastāvā ir daudz kalcija, vairāk nekā pienā. Jāpiebilst gan, ka no augļiem kalcijs uzsūcas sliktāk nekā no piena produktiem. Satur daudz kāliju, beta karotīnu, arī dzelzi, jodu, varu, magniju, C vitamīnu, B grupas vitamīnus. Hurmā esošie cukuri ir noderīgi sirds slimniekiem, labi baro sirds muskuļus, tai pat laikā strauji nepalielina glikozes līmeni asinīs. Barības vielu ziņā hurma neatpaliek no vīģēm un vīnogām. Ja gadījusies negatava hurma Hurmai raksturīga sīva garša, jo tā satur daudz miecvielu. Glabāšanas un transportēšanas vajadzībām augļus parasti novāc vēl negatavus, tādiem ir izteikti savelkoša garša. Līdzīgi kā avokado, arī hurmu var nogatavināt mājas apstākļos, turot tumšā, labi vēdināmā telpā, var izmantot arī ledusskapja saldētavu. Blakus tomātiem un āboliem uzglabāta, tā nogatavosies ātrāk. Minēto piegaršu var arī mazināt, ja hurmu vienu dienu patur siltā ūdenī (30 – 40° C), kas izvelk tanīnus. Ja hurmu vēlas ēst uzreiz, pērkot jāpievērš uzmanība izskatam – lapām un kātiņam vajadzētu būt sausiem, pašam auglim pietiekami mīkstam.

Glābiņš slimai sirdij

Cukuri veido ceturto daļu no augļa masas un ir ļoti noderīgi sirds slimniekiem, jo labi baro sirds muskuļus un vienlaikus strauji nepalielina glikozes daudzumu asinīs, kā tas mēdz būt ar rafinēto cukuru. Ne tikai sirds slimniekiem, bet arī tiem, kas lieto urīndzenošus līdzekļus un tādējādi zaudē daudz kālija, derīgi zināt, ka šo mikroelementu organismā var papildināt bez ķīmisku zāļu lietošanas, ja ēdienkartē kopā ar hurmu iekļaus aprikozes un ābolus. Vienlaikus hurmai pašai piemīt arī urīndzenošas īpašības, kas īpaši noder, ja sirds slimību gadījumā pret ķīmiskiem preparātiem izveidojies pieradums. Tādā gadījumā ieteicams 3 – 4 reizes dienā notiesāt pa vienam hurmas auglim un uzdzert virsū 100 g karsta piena. Efekts sajūtams jau otrajā dienā!

Pret audzējiem, mazasinību un ne tikai

Šie augļi ir bagāti ar magniju, tāpēc palīdz arī tiem, kuri cieš no dažādiem iekšējiem akmeņiem. Hurma palīdz izvadīt no organisma vārāmo sāli, kas savukārt atslogo nieru darbību. Bagātīgais karotīnu saturs (te hurma ir līdzvērtīga ķirbjiem, tomātiem, saldajiem pipariem) sargā no saslimšanas ar audzējiem: zinātniski pierādīts, ka tie, kas lieto daudz karotīnu saturošu augļu, ievērojami mazina risku saslimt ar plaušu vēzi, jo īpaši to der ielāgot smēķētājiem. Šis auglis ir noderīgs arī mazasinības gadījumā, labvēlīgi ietekmē gremošanas traktu, žultsceļus, aknas. Sastāvā esošā joda dēļ iesaka vairogdziedzera slimību gadījumā. Kā diētisks produkts der pie dažādām gremošanas orgānu saslimšanām, kā spēcinošs līdzeklis pēc pārciestām slimībām. Augļu sula ir baktericīdi aktīva, tādēļ pāris hurmas dienā iesaka klepus un bronhīta gadījumā. Ārīgi lieto pie furunkuliem, brūcēm (svaigu augļu mīkstumu bez sēklām) un asiņošanām (sausu lapu pulveri). Dziednieciskā nolūkā 5 g hurmas augļu kātiņu vāra 1,5 glāzēs ūdens 10 minūtes un ļauj iestāvēties 1 stundu. Lieto pret žagošanos un urīna nesaturēšanu naktī.

Kā hurma jāēd

Galvenokārt hurmu ēd svaigā veidā. Ja hurma ir ļoti gatava un izšķīdusi, to pievieno jogurtam, bet cietu griež šķēlītēs un pievieno salātiem, ēd kopā ar sieru. Hurma ļoti labi garšo pie zivju ēdieniem. Hurmas šķēles ne tikai dekoratīvi izskatās, bet arī lieliski sader kopā ar garnelēm, lašiem, ikriem. Hurmu var pildīt: nogriež vāciņu, uzmanīgi ar karoti izņem ārā mīkstumu, sagriež to gabaliņos, sajauc ar, piemēram, Dzintara sieru. Iegūto masu pilda atpakaļ izdobtajā hurmā. Tas būs ne salds, ne sāļš, bet svaiga uzkoda salātu vietā. Tikpat labi hurmā var pildīt putukrējumu un pasniegt augli saldajā ēdienā. Austrumos hurmas šķēlītes kaltē un apkaisa ar pūdercukuru. Hurma lieliski der siera un jūras produktu platēs. To var pievienot gaļai, kas tiek cepta folijā – kārtot ar hurmu, ķiplokiem, citronu. Lielisks deserts top, pārgriežot gatavu hurmu uz pusēm, nedaudz izdobj vidu, pārkaisa ar kanēli, uzliek sasmalcinātu apelsīnu, vaniļas saldējuma bumbiņu, ko dekorē ar rīvētu šokolādi, kanēļa un vaniļas maisījumu, grauzdētiem riekstiem u.tml., novieto uz šķīvja, kurā ielieta apelsīnu mērce, kas top uzkarsējot svaigu apelsīnu sulu, pievienojot brūno cukuru, un iebiezinot to ar ūdenī izšķīdinātu kartupeļu cieti.