Rīgas dome apstiprina Krievu salas lokālplānojumu

Tāpat plānojumā iekļautas prasības neiepakotu birstošu materiālu uzglabāšanai un pārkraušanai, kā arī noteiktas vides aizsardzības prasības atbilstošu tehnoloģiju izmantošanai. Lokālplānojums ir daļa no projekta «Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu» un tika izstrādāts ar mērķi noteikt detalizētākas prasības turpmākai termināļa teritorijas izmantošanai un attīstībai, precīzāk nosakot terminālī pārkraujamo kravu veidus.

Vēl viena projekta sastāvdaļa ir Eksportostas un tai pieguļošās teritorijas lokālplānojums, kas izstrādāts ar mērķi noteikt Eksportostas ziemeļu daļā atļautos pārkraujamo un uzglabājamo kravu veidus, kuros neietilpst ogles un bīstamās kravas.

Šo plānojumu dome šodien lēma nodot atkārtotai sabiedriskajai apspriešanai, jo tas papildināts, izvērtējot institūciju priekšlikumus. Tas papildināts atbilstoši Rīgas domes Īpašuma departamenta atzinumam noteikt sešiem pašvaldībai piederošajiem zemesgabaliem jaukta centra apbūves teritorijas izmantošanu. Vēl plānojumā saskaņā ar VAS «Latvijas dzelzceļš» atzinumu precizēta dzelzceļa novietojuma trase un sagatavots plānotā transporta koridora teorētiskais griezums, kuram atbilstoši koriģēts arī ielu sarkano līniju platums.

Pirmās sabiedriskās apspriedes laikā netika saņemts neviens iedzīvotāja ieteikums vai iebildums.

Kopējais Krievu salas projekta «Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu» mērķis ir atbrīvot Rīgas vēsturisko centru no piesārņojošām ostas kravu pārkraušanas operācijām, pārceļot ostas termināļus uz to darbībai piemērotāku vietu - Krievu salu un vienlaikus nodrošinot Rīgas ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.

Uzsākot darbu pie projekta īstenošanas ar Eksportostā strādājošiem stividoriem - SIA «Strek» un SIA «Riga Coal Terminal» -, Rīgas brīvostas pārvalde noslēdza līgumu, kas paredz to darbības - ogļu kravu pārkraušanas operāciju - pārcelšanu no līdzšinējās komercdarbības veikšanas vietas Eksportostā uz Krievu salu.

Projekts ir ticis īstenots laika posmā no 2010. līdz 2015.gada nogalei, kad projekta infrastruktūra nodota ekspluatācijā. Projekta ietvaros ir izbūvētas četras dziļūdens piestātnes ar kopējo garumu 1180 metri un pieslēguma piestātne 249 metru garumā. Piestātņu dziļums - 15,5 metri, ar iespēju padziļināt tās līdz 17 metru dziļumam. Teritorijas izveidošanai un Daugavas krasta nostiprināšanai, kā arī ūdens pieejas ceļu padziļināšanai no Daugavas gultnes ir uzskaloti 2,7 miljoni kubikmetru smilts, kas Krievu salas teritoriju 75 hektāru platībā no nulles atzīmes paceļ līdz 2,5 metriem virs jūras līmeņa.

Piekļuvei terminālim ir izbūvēti pievedceļi un ielas 5,2 kilometru garumā, kā arī dzelzceļa tīkls 11 kilometru garumā un visa nepieciešamā inženiertehniskā infrastruktūra un komunikācijas.

Plānotā termināļa jauda ir 15-20 miljoni tonnu gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 151,8 miljoni eiro, no kurām attiecināmās izmaksas ir 123,24 miljoni eiro, bet Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 75,83 miljoni eiro. Īstenojot projekta aktivitātes, ir izdevies panākt 10 miljonu eiro ietaupījumu.

Eiropas Komisija Krievu salas projektu izvērtēs 2019.gada marta beigās, un tad arī būs zināms, vai projekts sasniedzis mērķus un ES līdzfinansējums tiek piešķirts pilnā apjomā.