Latvijā iecerēts veidot kredītbiroju, kas apkopotu informāciju par iedzīvotāju parādiem dažādās jomās. Šāda kredītbiroja darbību regulējoša likuma izstrādi šodien atbalstīja Ministru kabineta komiteja.
Plāno veidot biroju, kas apkopos informāciju par iedzīvotāju parādiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kredītbiroja izveidi rosinājusi Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). Asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis šodien Ministru kabineta komitejas sēdē norādīja, ka valsts rīcībā ir plaša informācija par iedzīvotājiem, kas atrodama aptuveni 20 dažādos reģistros, informācija par parādiem ir arī dažādu pakalpojumu sniedzēju, piemēram, telekomunikāciju operatoru, rīcībā. LKA ieskatā sabiedrībai, pakalpojumu sniedzējiem, kredītņēmējiem būtu būtisks ieguvums, ja visa informācija būtu nodrošināt vienotā veidā.
Pēc viņa vārdiem, tas būs gan spiediens uz nomaksas kvalitāti, gan liks iedzīvotājiem rūpīgāk padomāt par savām saistībām, ja viņi apzināsies, ka informācija par viņiem pieejama vienā vietā.
Bičevskis uzsvēra, ka patlaban trūkst likuma par informācijas apmaiņu. Tam, viņaprāt, būtu jāregulē kredītbiroja tiesiskais statuss, mērķis, kāpēc veic iedzīvotāju datu apstrādi, licencēšana, komersantu tiesības saņemt un sniegt datus, informācijas sniegšana no valsts resursiem, datu glabāšanas termiņi, drošības noteikumi u.c.
Sākotnēji Ekonomikas ministrija (EM) izteica gatavību tikai līdzdarboties attiecīgā likumprojekta izstrādē, aicinot to uzticēt Tieslietu ministrijai (TM), jo pamatjautājumi ir saistīti ar datu aizsardzību, taču tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-T/LNNK) iebilda un norādīja, ka runa ir par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts piekrita, ka EM izstrādā likumprojektu, aicinot TM noteikt kā līdzatbildīgo ministriju.
Ministri šodien arī nolēma, ka visu valsts pusē esošo datu apmaiņu koordinēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras paspārnē darbojas portāla "Latvija.lv" turētājs Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
EM valsts sekretārs Juris Pūce biznesa portālam "Nozare.lv" teica, ka EM būs jāizstrādā Kredītinformācijas likums, kas regulēs arī kredītbiroja darbību. Informāciju varēs izmantot jebkurš, kam veidojas parādi, maksājot par to.
Pēc Pūces teiktā, ir vairāki jautājumi, par kuriem vēl tiks diskutēts. Piemēram, būs jāizlemj, vai apkopot gan pozitīvo informāciju, gan negatīvo vai arī tikai negatīvo. Piemēram, Latvijas Banka Kredītu reģistrā iekļauj informāciju arī par saņemtajiem kredītiem, savukārt citās valstīs, kur līdzīgos reģistros tiek iekļauta informācija par plašāku sektoru, apkopo negatīvo informāciju, tikai ja tiek kavēti maksājumi.
Nākotnē būs arī jāizšķiras, vai šo pakalpojumu nodrošinās, izsniedzot licences vairākiem tirgus dalībniekiem, kuriem tiks izvirzītas noteiktas prasības, vai deleģējot to vienam vai vairākiem subjektiem.
Pūce sprieda, ka likumprojekta izstrādei būtu vajadzīgi aptuveni deviņi mēneši, pēc tam būs vajadzīgs laiks Ministru kabineta noteikumu izstrādei. Provizoriski šāds kredītbirojs varētu sākt darboties 2014.gadā.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) šodien Ministru kabineta komitejas sēdē pauda viedokli, ka princips kopumā ir pietiekami saprātīgs, jo tas disciplinēs komunālo maksājumu veicējus. Viņi zinās, ka, ejot saņemt kādu kredītu, šī informācija parādīsies un var būt par šķērsli kredīta saņemšanai vai tās dēļ var būt augstākas likmes.
Par šo jautājumu vēl jālemj Ministru kabinetam.
LKA kredītinformācijas apmaiņas pilnveidošanas aktualitāti pamatoto ar vairākiem procesiem, kas pēdējo gadu laikā atstāj arvien būtiskāku ietekmi uz komercbanku darbību, piemēram, uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu parādu apjoma palielināšanās, iedzīvotāju saistību pieaugums pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem, nebanku kreditētāju aktivitātes un iedzīvotāju parādsaistību pieaugums, kredītinformācijas apstrādes efektivitātes palielināšanas un informācijas apstrādes izmaksu samazināšanas nepieciešamība.
Lai uzlabotu kredītinformācijas apmaiņas procesu Latvijā, LKA ir izveidojusi darba grupu, kuras ietvaros jau ir veikta Latvijas tiesiskā regulējuma analīze un krdītinformācijas apmaiņas regulējuma izpēte vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī iepriekš minētās analīzes rezultātā izstrādāti tiesiskā regulējuma pilnveidošanas priekšlikumi kredītinformācijas apmaiņai.
Kopumā LKA izstrādātie priekšlikumi kredītinformācijas apmaiņas pilnveidošanai ir vērsti uz vairāku mērķu sasniegšanu, piemēram, kredītspējas vai kredītrisku vērtēšanas kvalitātes uzlabošanu, priekšnoteikumu radīšanu kredītinformācijas apmaiņas nodrošināšanai arī par parādnieku negatīvo informāciju, kā arī priekšnoteikumu radīšanu kredītbiroja izveidei, kas būtu tiesīgs veikt fizisko personu datu apstrādi komerciālos nolūkos.
LKA izstrādātie priekšlikumi jau ir apstiprināti asociācijas padomē un prezentēti TM, Datu valsts inspekcijas, EM un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.