Neskatoties uz koalīcijas partneru darba grupas atbalsta trūkumu, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis virzīs uz Ministru kabinetu (MK) likumu un saistošo MK noteikumu grozījumu paketi, kas paredz plašāku Eiropas Savienības valodu lietošanu Latvijas valsts augstskolās, kā arī plašākas iespējas piesaistīt ārvalstu profesorus.
Ķīlis virzīs apstiprināšanai plašāku ES valodu lietojumu augstskolās (32)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Virzot šos grozījumus, IZM skaidri nostājas augstākās izglītības sektora un izglītības kvalitātes pusē. Augstākās izglītības sektora pārstāvji jau ilgāku laiku skaidri atbalsta un pat pieprasa plašāku ES valodu lietojumu, kā arī norāda uz barjerām esošajā likumdošanā. Turpretī koalīcijas partneru pārstāvji no «Vienotības» un Nacionālās Apvienības uzskata, ka esošais regulējums jau pieļauj pietiekami plašu ES valodu lietojumu. Šajā gadījumā ministrija ir līdzīgās domās ar augstākās izglītības sektoru un uzskata, ka esošā likumdošana rada būtiskus šķēršļus ārvalstu mācībspēku un studentu piesaistei, tāpēc tā ir jāmaina,» uzsver Ķīlis.
Grozījumos Augstskolu likumā tiek rosināts, ka valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Ne mazāk par vienu desmito daļu un ne vairāk par vienu trešo daļu no jebkuras studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Tāpat arī noteikt, ka svešvalodā var īstenot studiju programmas, ja attiecīgās augstskolas studiju virzienā svešvalodā īstenoto studiju programmu skaits nepārsniedz 40%, vienlaikus ievērojot vairākus nosacījumus. Ministrija rosina iekļaut nosacījumus, ka citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā studiju programmu var īstenot, ja tāda pati pēc satura studiju programma tiek īstenota valsts valodā vismaz vienā valsts dibinātā augstskolā un, ja tas nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, tajā skaitā, ārvalstu studentu piesaistei, vai ja atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai programma ietilpst šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas.
Ministru kabineta «Noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi» IZM rosina noteikt, ka akadēmiskos un administratīvos amatos ievēlētām personām valsts valoda augstākajā līmenī jāzina sešu mēnešu laikā pēc ievēlēšanas.
Ministrija akcentā, ka prasība akadēmiskos vai administratīvos amatos ievēlētām personām zināt valsts valodu augstākajā līmenī ierobežo starptautisko konkurenci un neveicina akadēmiskā personāla kvalitatīvu atjaunotni. «Apzinoties, ka dominējošai akadēmiskās vides valodai jāpaliek latviešu valodai, šīs pretrunas var risināt, uzliekot par pienākumu ikvienai akadēmiskā vai administratīvā amatā ievēlētai personai apliecināt valsts valodas prasmi augstākajā līmenī sešu mēnešu laikā pēc ievēlēšanas,» skaidro ministrijā.
Tukišs sacīja, ka vistuvākajā laikā grozījumi tiks pieteikti valsts sekretāru sanāksmē.
Tukišs norāda, ka divās sanāksmēs, kas notika IZM telpās, koalīcijas partneru pārstāvji pauduši savus pretargumentus un savu atbalstu grozījumiem pagaidām paudusi tikai Reformu partija.
Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvji norādījuši, ka, pēc viņu ieskatiem, šādi likuma grozījumi apdraud latviešu valodu, bet «Vienotības» pārstāve Ina Druviete norādījusi, ka esošais regulējums dod visas iespējas izmantot Eiropas Savienības valodas, un augstskolu vadība un administrācijas korekti neizprot esošās likuma normas. Neatkarīgo deputātu pārstāve Elīna Siliņa pagaidām atturējusies formulēt savu nostāju, norādot, ka nepieciešams laiks, lai izpētītu esošo un piedāvāto regulējumu.
Atsaucoties uz Boloņas procesa pētījumu, ministrija uzsver, ka Augstākā izglītība Latvijā kopumā ir salīdzinoši ļoti noslēgta. No visām 47 Eiropas augstākās izglītības telpu veidojošajām valstīm Latvija līdz ar Lietuvu un Ungāriju ir visslēgtākā sistēma ar negatīvu bilanci, proti, gan ienākošo, gan izejošo studentu plūsma ir maza, un vairāk ir to, kuri dodas studēt uz ārzemēm, nekā to ārzemnieku, kuri studē Latvijā.
Kompānijas KPMG veikts pētījums rādot, ka viens no galvenajiem apstākļiem, kas ierobežo augstākās izglītības eksportu, ir valodas lietošanas noteikumi un studiju kvalitāte.
Iecerēto normatīvo aktu grozījumu redakcija vēl tiks apspriesta ar ministrijas sadarbības partneriem augstākās izglītības sektorā.
au vēstīts, ka šī ir vēl viena no ministra rosinātajām reformām. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā publicētais informatīvais video vēsta, ka izstrādātās reformas mērķis ir dot iespēju veidot starptautiskas studiju programmas Latvijas valsts augstskolās un nodrošināt 10% ārvalstu studentu īpatsvara kopējo studējošo skaitā un 5% akadēmiskā personāla īpatsvara no ārvalstīm.
Tāpat plānots, ka pārmaiņas veicinās pašmāju augstākās izglītības iekļaušanos vienotajā Eiropas augstākās izglītības telpā un paplašinās sadarbības iespējas. Tādējādi veidotos jaunas iespējas pētniecības projektiem un studentu apmaiņai.
Iecerēts, ka ārvalstu mācībspēku pieplūdums ļautu atlasīt profesorus un mācībspēkus atklātos starptautiskos konkursos, tādējādi radot konkurenci akadēmiskajā vidē, kā arī veidotos ciešāka starptautiskās pieredzes apmaiņa un sadarbība.
Kā vēl viens no ieguvumiem tiek minēts, ka skolas varētu iegūt papildu līdzekļus no izglītības eksporta.