Šodien - 14. jūnijā - pieminam komunistiskā genocīda upurus. 1941.gada naktī no 13. uz 14.jūniju Latvijas iedzīvotājus masveidā izveda uz tāliem Krievijas apgabaliem. Šodien TVNET piedāvā saviem lasītājiem fragmentus no sarunas ar jaunās dokumentālās filmas «Bij' tādi laiki» režisori Ingu Nesteri. Viņas veidotā filma stāsta par latvieti Ilmāru Knaģi, kurš pārdzīvojis divas izsūtīšanas, gandrīz vai ik uz soļa pārliecinoties, ka robeža starp dzīvību un nāvi ir ļoti trausla.
Robeža starp dzīvību un nāvi ir ļoti trausla
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nestere norāda, ka divreiz izsūtītā Knaģa atziņas ir diezgan skaudras. Piemēram, daļa cilvēku nepietiekami novērtē savu dzīvību.
Viņa priecājas par sirmā kunga sīkstumu un izdzīvošanas spēju.
Režisore uzskata, ka latviešiem ir jāzina sava pagātne.
Nevar noliegt okupācijas faktu - cilvēki vilcienu vagonos nekāpa labprātīgi un aiz brīvas gribas.
Viņa akcentē, ka arī šodien mums ir jābūt stingriem, modriem un gataviem uz daudz ko. Arī Ukrainas notikumi attīstījās ļoti strauji. Saistībā ar Ukrainā notiekošo karu viņa jūtas nemierīgi.
Jaunā sieviete Latvijā paliktu pat tad, ja sāktos karš.
Viņa uzskata, ka latviešiem ir jābūt savā zemē kā ar saknēm ieaugušiem.
Nestere norāda, ka Padomju Savienības represijas sīkās drumslās salauza daudzu tūkstošu cilvēku sapņus un šķīra ģimenes. Arī Knaģu dzimta tika ierauta lielvalsts varas virpulī.
Turklāt, pārciešot ļaunuma impērijas ciešos žņaugus, Knaģim ir pieticis spēka un veselības vēlreiz, nu jau pēc paša vēlēšanās, atgriezties Sibīrijā
un izstaigāt daudzu jo daudzu izsūtīto moku vietas, proti, kopš 1987. gada Knaģis ir organizējis un vadījis latviešu izsūtījuma vietu apzināšanas ekspedīcijas, kā arī piemiņas zīmju atjaunošanu un uzstādīšanu dažādās nometinājuma vietās.
Knaģis ir viens ir viens no Latvijas represēto organizācijas un fonda «Sibīrijas bērni» dibinātājiem. Par nopelniem izsūtīto piemiņas saglabāšanā 1996. gadā viņš ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.