Pagājušajā nedēļā portāla TVNET komanda apmeklēja Latvijas islāmticīgo mošeju Brīvības ielā. Šodien piedāvājam intervijas otro daļu, kurā runājam par pēdējā laikā ļoti aktuālo bēgļu problēmu, islāmistiem-radikāļiem, kā arī aizliegumu nēsāt islāmticīgo sieviešu galvassegas.
Islāmticīgais: bēgļu asinis ir arī uz Latvijas rokām
Te varat izlasīt un noskatīties sarunas pirmo daļu:
Latvijas Islāma kultūras centra (LIKC) preses sekretārs Ahmeds Roberts Klimovičs intervijā TVNET pauž viedokli, ka bēgļu jautājums netiek risināts taisnīgi, jo atbildība par bēgļiem gulstas uz tām valstīm, kuras iniciēja un destabilizēja situāciju Tuvajos Austrumos.
«Kad vajadzēja bombardēt Lībiju, tad, kad vajadzēja iedot Sīrijas nemierniekiem ieročus, tad, kad vajadzēja sagraut Irāku, Latvijai neviens tā pa lielam nejautāja. Protams, Latvija arī nepateica, ka ir pret to. Latvieši nestāvēja pie Amerikas vēstniecības, neprotestēja..
Asinis ir arī uz Latvijas rokām, līdz ar to Latvijai ir jānes atbildība par tiem cilvēkiem.
Bet, protams, ne jau tādā apjomā un mērā kā valstīm, kuras šos konfliktus patiešām izraisīja,» viņš teica.
Latvijas Islāma kultūras centrs un mošeja neesot politiska organizācija, bet islāmticīgie uzskata, ka jāpalīdz jebkuram cilvēkam, īpaši ticības brālim, kas nonācis grūtībās.
Klimovičs uzskata, ka mīts ir domāt, ka Tuvajos Austrumos esošie cilvēki ir ļoti ticīgi.
Ja tur cilvēki būtu ļoti ticīgi, nebūtu tāds pilsoņu karš.
Reliģijas nepraktizēšana esot viena no lielākajām problēmām mūsdienās. Tikai neliela daļa pasaules islāmticīgo praktizējot reliģiju.
Uz jautājumu, kā tad Latvijai tagad vajadzētu rīkoties bēgļu jautājumā, Islāma kultūras centra pārstāvis norāda, ka nav starpības, ko viņš par to domā.
Viņš bijis Saeimas komisijā un redzējis tur notiekošo teātri un šovu. Patiesībā viss jau esot izlemts – mums pateikts, ka jāuzņem bēgļi.
Eiropā esot tikai pāris valstis, tostarp Ungārija, kuras nostāja nepatīk Eiropas Savienībai.
Viņš aicina cilvēkus būt iecietīgiem, jo latvieši iepriekš paši bijuši bēgļu statusā.
Islāmticīgie esot jutuši neiecietību un agresiju, īpaši pēdējā laikā. Mošeja Brīvības ielā atrodas kopš 2005.gada, bet tieši šobrīd viņi jūt pret sevi vērstu tik lielu naidu, it kā viņi būtu bēgļus uzaicinājuši un kādam kaut ko sliktu izdarījuši.
Viņš uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju naids pret valdību pavērsies islāmticīgo virzienā.
Klimovičs norāda, ka islāmistu-radikāļu tēls ir masu mediju veidots, un viņš nevienu tādu cilvēku islāmticīgajās valstīs nav saticis. Latvijas vienkāršie cilvēki nesaprot, ka medijiem ticēt nevar, viņš teica. Islāmticīgie neesot tādi radikāļi, kā bieži vien vēstī mediji, kas nepieder islāmticīgajiem.
Viņš neuzskata, ka Latvijā nevajadzētu aizliegt sievietēm staigāt ar aizsegtu seju.
Jo vairāk vīrieši saskaras ar skaistu sievietes seju, jo mazāk viņi spēj būt saprātīgi, bet mūsu sabiedrībā visvairāk pietrūkstot saprāta.
Atklātu skaistas sievietes seju var uzskatīt par zīmi, ka viņa vēlas, lai uz viņu vīrieši skatās. Sievietes sejas aizsegšana saistīta ar pašas sievietes aizsardzību. Islāmā sievietes netiekot piespiestas aizsegt sejas, tā esot viņu pašu izvēle.
Patlaban Latvijā esot līdz desmit islāmticīgo sieviešu, kas staigā aizsegtām sejām.
Starptautiskā islāma valoda ir arābu valoda, bet Latvijā islāmticīgo sarunas pārsvarā notiek latviski un krieviski. Latvijas islāmticīgo vidū ir ļoti daudz tatāru, čečenu, uzbeku.
Latviešu islāmticīgo kļūst arvien vairāk, bet joprojām viņi ir kopienas minoritāte.
Par islāmticīgo var kļūt pavisam vienkārši – cilvēkam četru liecinieku klātbūtnē jānoskaita dažas rindiņas arābiski. Piecu minūšu laikā iespējams izstāstīt galvenās islāma patiesības.