Pēc tam, kad visi ir publiski pauduši savu viedokli par Garkalnes ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), piedāvāju ielūkoties ceļu satiksmes noteikumos (CSN).
Džeriņš: CSDD laiks atkārtot satiksmes noteikumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vispirms atgādināšu, ka CSDD aicināja visus «ekspertus» paklusēt par šo avāriju. Acīmredzot bija domāti tādi cilvēki kā P.Timrots, O.Irbītis, E.Zivtiņš u.c., kuri tobrīd savu viedokli jau bija izteikuši. CSDD arī izteica savu versiju par visticamāko CSNg iemeslu: tas esot bijis distances neievērošana aiz citas kravas automašīnas no kravas automašīnas vadītāja puses. Žēl tikai, ka CSDD pirms komentēšanas neiepazinās ar CSN.
Pirmkārt, CSN 119. punkts nosaka, ka distance jāizvēlas tāda, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes. Nav saprotams, no kurienes CSDD un policija ir izdomājuši, ka distance tagad ir jāizvēlas attiecībā pret to, kas atrodas aiz priekšā braucošā transportlīdzekļa un nemaz nav redzams.
Otrkārt, nekur nav noteikts, cik lielai konkrēti jābūt distancei. Šajā gadījumā kravas auto vadītājs, iespējams, uzskatīja, ka viņš var nobremzēt, ja priekšā braucošais sāktu bremzēt. CSDD un valsts policijai, kuriem, visdrīzāk, nevienam nav tiesību vadīt kravas auto ar piekabēm, maz var spriest par tādu auto bremzēšanu un nepieciešamo distanci. Bet šī visa ir lirika, jo priekšā braucošais kravas auto nebremzēja, bet gan pabrauca malā.
Treškārt, CSN 190.2. punkts nosaka, ka ārpus apdzīvotām vietām avārijas zīme ir jānovieto vismaz 100 m no transportlīdzekļa. Kāpēc tad tā!? Tas ir domāts tieši šādiem gadījumiem: ja tiek notriekta avārijas zīme, lai līdz stāvošajam transportlīdzeklim paspētu nobremzēt un neviens neciestu. No šā punkta izriet elementāra loģika, ka uz ceļa, kur atļauts braukt ar 90 km/h (konkrētajā posmā bija sācies ierobežojums 70 km/h), opelim, kurš velkas ar 30 km/h, bija jāvelk piekabīte vismaz 30 m garā striķī ar brīdinājuma zīmi. Tad kravas auto notriektu brīdinājuma zīmi, bet līdz opelim nobremzētu un neviens nebūtu cietis.
Ceturtkārt, ir vēl CSN 10.punkts, kurš nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. Šajā gadījumā Opel vadītājs radīja satiksmei bīstamu un traucējošu situāciju. Atgādināšu, ka saskaņā ar CSN 118.4.punktu transportlīdzekļa vadītājam aizliegts pat strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešamas ceļu satiksmes drošībai, jo tas var radīt bīstamību. Ne velti daudzām automašīnām, sākot strauju bremzēšanu, automātiski ieslēdzas avārijas gaismas.
Visbeidzot, es pilnībā piekrītu P.Timrota viedoklim, ka diemžēl šāds notikumus bija likumsakarīgs un var notikt atkal un atkal. E77 ceļš saskaņā ar Eiropas nolīgumu par galvenajām starptautiskajām automaģistrālēm (AGR) ir Eiropas nozīmes maģistrāle. Uz šādiem ceļiem nevajadzētu atrasties ne velosipēdiem, ne traktoriem, ne pajūgiem u.tml., kuri brauc pa transportlīdzekļu joslu ar ievērojami mazāku ātrumu nekā atļautais. Kur trenēties velobraucējiem? Pats braucu regulāri ar velo pa Biķernieku trasi, kura ir bez maksas un 90% laika brīvi pieejama jebkuram.