Vai drīkst likt strādāt brīvdienās?

pants paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju. Šāds atvaļinājums, kuru darbinieks var izmantot visu uzreiz vai pa daļām, nevar būt ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Turklāt tas šādā apjomā abiem vecākiem pienākas par katru bērnu līdz noteiktajam vecumam, un laikā, kamēr izmanto šo atvaļinājumu, darbiniekam jāsaglabā iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējam šiem vecākiem jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Cits atpūšas, bet cits strādā

Atbilstoši Darba likuma 143. pantam darbinieka nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas (tiesa, šo nosacījumu var nepiemērot, ja viņam noteikts summētais darbalaiks, un šiem darbiniekiem nedēļas atpūtas dienas nosaka saskaņā ar darba grafiku). Tādējādi, ja uzņēmumā vai iestādē ir noteikta piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam jāpiešķir divas atpūtas dienas, bet, ja strādā sešas dienas nedēļā, — tad gan tikai viena (tiesa, strādājot arī sešas dienas nedēļā, darbinieku normālais darbalaiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas).

Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena, bet, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darbinieku atļauts nodarbināt arī tajā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā. Šāda norma ir spēkā jau kopš aizvadītā gada pirmās puses, kad tika veikti grozījumi Darba likumā, paredzot, ka par darbu nedēļas atpūtas laikā vairs nemaksā dubultā apmērā, bet gan tā vietā piešķir brīvdienas. Proti, atsevišķus darbiniekus ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā arī nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņiem brīvdienu citā laikā. Tiesa, darba devējs šādu rīkojumu var izdot vienīgi tad, ja tas pamatots ar vienu no šādiem iemesliem:

1) lai noteiktajā laikā pabeigtu steidzamu, iepriekš neparedzētu darbu;

2) lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

3) to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības.

Šie nosacījumi par nodarbināšanu sestdienās un svētdienās neattiecas uz summēto darbalaiku. Tas ir, ja darbiniekam pēc grafika iekrīt strādāt šajās brīvdienās, tā vietā viņam nav jāpiešķir cita atpūtas diena. Savukārt, ja darbiniekam liek strādāt dienā, kas pēc grafika ir viņa nedēļas atpūtas laiks, tad gan tas jākompensē ar citu brīvdienu.

Konsultēja Labklājības ministrijas Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas vadītāja Ineta Vjakse.