Parāds nav brālis

Kādā apmērā veicami ieturējumi no parādnieka ienākumiem un kā sadalāmi naudas līdzekļi, ja tiek saņemti vairāki rīkojumi no tiesu izpildītājiem par ieturējumu veikšanu?

Ja darbavietā ieturējumu veikšanai no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem tiek saņemti vairāki rīkojumi no tiesu izpildītājiem, ieturējumi izdarāmi atbilstoši katrā rīkojumā norādītajam apmēram, taču ne vairāk kā 50% apmērā no parādnieka ienākumiem (Civilprocesa likuma 594. panta otrā daļa). Tātad, ja grāmatvedībā saņemti divi rīkojumi, katrs par ieturējumu izdarīšanu 30% apmērā no parādnieka darba algas, tad ieturami nevis 60%, bet tikai 50%. Naudas līdzekļi starp piedzinējiem sadalāma proporcionāli, tādējādi garantējot, ka netiek aizskartas neviena kreditora intereses vai kāds no tiem ir priviliģētākā situācijā attiecībā pret citiem. Tādējādi, ja vienā rīkojumā norādītā piedzenamā kopējā summa ir, piemēram, Ls 500, bet otrā Ls 200, tad 71% no ieturētās summas pārskaitāms Ls 500 parāda dzēšanai, bet 29% otra parāda dzēšanai.

Situācija ir atšķirīga attiecībā uz īpašajām piedziņas kategorijām. Piemēram, uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam tiesu izpildītājs ir tiesīgs dot rīkojumu veikt ieturējumus, saglabājot parādniekam naudas līdzekļus vien 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas (Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 1. punkts). Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiesu izpildītājs izmanto minēto normu, parādniekam neatkarīgi no tā, cik lieli ir viņa ienākumi, tiek saglabāti Ls 90 (patlaban pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem).

Turklāt uzturlīdzekļu piedziņa, prasījumi par darba samaksas piedziņu, kā arī prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā ir radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve saskaņā ar Civilprocesa likuma 623. panta pirmo daļu ir pirmās kārtas piedziņa, kas nozīmē, ka piedzītie naudas līdzekļi vispirms novirzāmi šo parādu apmierināšanai un tikai pēc tam sedzami citi prasījumi. Tādējādi, ja saņemts viens tiesu izpildītāja rīkojums par uzturlīdzekļu piedziņu un vēl trīs citi par citas kārtas piedziņām, no ieturētās naudas vispirms izdarāms maksājums uzturlīdzekļu piedziņas lietā un tikai tad, ja paliek ieturētās naudas atlikums, tas sadalāms proporcionāli starp pārējām piedziņām. Ja saņemti vairāki rīkojumi par pirmās kārtas piedziņām, piemēram, vairāki uzturlīdzekļu piedziņas rīkojumi, to starpā ieturētā summa sadalāma proporcionāli.

Kā atrisināmas pretrunas starp Darba likumā un Civilprocesa likumā noteiktajiem pieļaujamajiem ieturējumiem?

Darba likums paredz, ka visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga. Savukārt Civilprocesa likuma 594. pants neparedz, ka parādniekam saglabājami naudas līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā, un pieļauj veikt ieturējumus 30–50% apmērā, kā arī uzturlīdzekļu piedziņas gadījumos ieturēt visus ienākumus, saglabājot naudas līdzekļus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas.

Minētā Civilprocesa likuma norma attiecībā pret Darba likuma 80. panta pirmo daļu ir speciālā tiesību norma, jo regulē nevis visus ieturējumus no darba algas, bet šaurāku jomu – tiesu izpildītāju rīcību piedziņas izdarīšanā no parādnieka ienākumiem. Savukārt Darba likuma 80. panta pirmā daļa attiecināma uz ieturējumiem, ko veic darba devējs pēc savas iniciatīvas. Līdz ar to normu kolīzijas gadījumā piemērojama speciālā norma. Tomēr jāatzīst, ka likumdevējam šo pretrunu būtu vēlams atrisināt, precizējot neskaidrās tiesību normas.

Turklāt tiesu izpildītāja rīkojumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām valsts teritorijā. Par dotā rīkojuma saturu un likumību ir atbildīgs tiesu izpildītājs, bet ieturējumu veicējam ir jāizpilda rīkojums, kāds tas ir dots. Parādniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesā jebkuru tiesu izpildītāja darbību vai bezdarbību, tajā skaitā rīkojuma došanu vai tā saturu (Civilprocesa likuma 632. panta 1. daļa).

Kaut arī Civilprocesa likumā nav noteikts minimālais naudas līdzekļu apmērs, kāds jebkurā gadījumā saglabājams parādnieka rīcībā, tomēr secināms, ka parādniekam saglabājas 70% vai 50% no ienākumiem. No minētā izriet, ka parādniekam saglabājas naudas līdzekļi – vismaz puse no minimālās darba algas, ja tas saņem minimālo darba algu, vai lielāki naudas līdzekļi, ja darba alga pārsniedz minimālo. Lielākus ieturējumus izdarīt likums nepieļauj.