Kas jāzina par skaidrā naudā veiktiem darījumiem uz SIA dibināšanu

Ņemot vērā to, ka šis Komerclikuma papildinājums ir vērsts uz uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu, likumdevējs ir izvirzījis vēl virkni nosacījumu, kas attiecas uz sabiedrībām, kuru pamatkapitāls ir mazāks par 2000 LVL. Šādas sabiedrības katru gadu veido obligātās rezerves, veicot atskaitījumus vismaz 25% apmērā no pārskata gada tīrās peļņas, un likumā noteiktās rezerves var izmantot tikai pamatkapitāla palielināšanai vai zaudējumu segšanai. Sabiedrības valde priekšlikumā par sabiedrības peļņas izlietošanu attiecīgi norāda obligātās rezerves veidošanai izdarāmo atskaitījumu apmēru. Sabiedrība var izmaksāt dividendēs to tīrās peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē.

Vēl jāņem vērā, ja netiek izpildīts kāds no Komerclikuma 185.1 panta pirmās daļas nosacījumiem, sabiedrībai triju mēnešu laikā no brīža, kad rodas neatbilstība, jāpalielina pamatkapitāls līdz 2000 LVL. Šī paša panta septītā daļa paredz, ka, ja sabiedrībai ir pasludināts maksātnespējas process, tās dalībnieki solidāri atbild par sabiedrības saistībām, kuru kopējais apmērs nepārsniedz 2000 LVL.

Par darījumiem skaidrā naudāVai drīkst neierobežoti aizņemties naudu no fiziskas personas, kura nav reģistrēta kā nodokļu maksātājs, saņemot naudu uzņēmuma kasē un, kādos gadījumos šie darījumi ir jādeklarē VID?Saskaņā ar likuma «Pa nodokļiem un nodevām» 30.panta pirmo daļu nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēnesī skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātājam, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Atbilstoši likuma «Par nodokļiem un nodevām» 30.panta 1.1 daļai, šā panta pirmajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecas arī uz fiziskām personām, kuras reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros.Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, aizliegums veikt skaidrā naudā darījumu, kuru summa pārsniedz 10 000 latu, piemērojams visiem nodokļu maksātājiem, neatkarīgi no tā, kas ir darījumu partneris. Skaidrā naudā veikto darījumu summas ierobežojums neattiecas uz fizisko personu, kuras nav individuālie komersanti un kuras nav reģistrētas VID kā saimnieciskās darbības veicējas, veiktajiem darījumiem.

Tādējādi nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu (saņemt aizņēmumu), kura summa pārsniedz 10 000 latu, neatkarīgi no tā, kas ir aizdevējs – fiziskā persona, kura ir individuālais komersants, vai, kura reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai kura nav individuālais komersants un nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja.

Vai uzņēmums drīkst neierobežoti izmaksāt dalībniekam fiziskai personai dividendes skaidrā naudā?Arī šajā gadījumā jāņem vērā likumā «Par nodokļiem un nodevām» 30.pantā noteiktais, ka nodokļu maksātājiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latus. Tātad, jāņem vērā, ka attiecībā uz juridisko personu likumā ir iestrādāts skaidrā naudā veikto darījumu ierobežojums.