56% krievvalodīgo bērnu nevēlas mācīties vienā skolā ar latviešu bērniem

Viņa arī norādīja, ka 42% no latviešu bērniem un jauniešiem nevēlas mācīties ar krievvalodīgajiem skolēniem vienā skolā. Ministrijas pārstāve minēja, ka skolotāji ir pirmie, kas saskaras ar šiem sarežģītajiem jautājumiem. Viņa norādīja, ka ļoti svarīgi, lai integrācijas process notiktu ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Tikmēr tikai 52% no Latvijas iedzīvotājiem tic tam, ka viņi var iesaistīties un ietekmēt kaut kādā veidā Latvijas attīstību un dzīvi tajā. Viņa akcentēja, ka svarīga ir ikviena iedzīvotāja līdzdalība. Ja šodienas jautājums ir par to, cik atvērtas ir Latvijas skolas, tad vienlaikus būtu jādomā arī par to, cik atvērts ir katrs no mums, sacīja Kleinberga.

Runājot par atvērtību, viņa klāstīja, ka šie uzskati ir iesakņojušies un tiek nodoti no paaudzes uz paaudzi. «Ja kāds cieši ar abām rokām pie kaut kā turas, tad viņš nevar vairs ne kādam citam ko iedot, ne arī pats ko saņemt,» situāciju raksturoja Kleinberga.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere minēja, ka svarīga ir iekļaujošā izglītība, jo īpaši mūsdienu sabiedrībā, kas dzīve piespēlē daudzas pārmaiņas. Viņasprāt, ir daudz izaicinājumu strādāt, lai radītu visiem atvērtu vidi.

«Mums arvien vairāk ir jādomā par to, kā mācīt vai bērniem sadarbojoties ikdienā demonstrēt toleranci, līdzcietību, žēlsirdību un vēl daudzas tādas lietas, no kā veidojas lielākas lietas, no kā veidojas izpratne par patriotismu, par valstiskumu,» sacīja Bašķere.

Viņa pauda pārliecību, ka bērni ir atvērti un svarīgi ir tas, kā ar viņiem runā, iedvesmo. Turklāt šajā ziņā ļoti liela loma ir pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem.

Pasaules izglītības darbinieku arodbiedrības «Education International» pētniecības direktors Guntars Catlaks akcentēja sadarbības nozīmīgumu. Viņš norādīja, ka izglītība nav vienkārši pakalpojums, ko var pārdot un nopirkt vai ko kāds pasūta. Viņš pauda pārliecību, ka izglītību veido visi kopā - vecāki, skolotāji un politiķi.

Viņš arī uzsvēra, ka skolotāju līmenī ļoti liela nozīme ir profesionālajiem tālākizglītības kursiem, kuros viņiem būtu jāpiedalās.

Latvijas Universitātes tālākizglītības koordinatore Lilita Grigule norādīja, ka nepieciešams veidot starpkultūras izglītības pieeju un bērniem ir jāveido izpratne par dažādām etniskajām grupām - par to kopīgo un atšķirīgo. Svarīga ir cieņa un izpratne par citu tautu kultūrām.

Pedagogiem un citiem nozares pārstāvjiem darbs noritēja ar dialogu un dažādu interaktīvu metožu palīdzību. Tā piemēram, viens no uzdevumiem bija raksturot ideālu skolu un ieteikt, ko varētu darīt, lai skolu par tādu padarītu.

Jau vēstīts, ka šodien notika izglītības forums «Cik atvērta ir skola Latvijā». Imigrācijas procesi ir Latvijas realitāte, imigrantu bērni mācās Latvijas skolās. Ar šādu pieredzi pašlaik ir saskārušās nedaudzas Latvijas skolas, taču, pieaugot imigrantu skaitam, jau tuvāko desmit gadu laikā ar šādu pieredzi nāksies saskarties vairumam skolu, uzskata foruma rīkotāji.

Izglītības forumā uz sarunu bija aicināti dažādu etnisko grupu skolēni un viņu vecāki, skolotāji, izglītības eksperti, skolu administrāciju pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, politiķi, ministriju un pašvaldību darbinieki.

Sarīkojuma mērķis bija dibināt jaunus kontaktus un uzkrāt zināšanas, apmainīties idejām un sagatavot desmit konkrētus priekšlikumus daudzveidību pieņemošai izglītības videi skolās un kopienās.