Par lauku skolu likteni

Patlaban informāciju par principa «Nauda seko skolēnam» virtuālo modelēšanu ministrijā iesniegušas 10 no 33 pašvaldību izglītības pārvaldēm. Savukārt kopējos virtuālās modelēšanas rezultātus plānots apkopot maijā.

Tikšanās laikā puses vienojās sadarboties principa «Nauda seko skolēnam» virtuālās modelēšanas izvērtēšanā un analīzē. Tādējādi sniedzot priekšlikumus un atbalstu pašvaldībām, lai katra pašvaldība varētu pieņemt atbilstošākos lēmumus turpmākajai rīcībai savu izglītības iestāžu tīkla attīstībā. Tas ļautu vienlaikus gan rūpēties par izglītības kvalitāti, gan tās pieejamību, gan efektīvu līdzekļu izmantošanu.

Tikšanās laikā IZM informēja par paveikto administratīvo šķēršļu mazināšanā, nolūkā veicināt pedagoģisko brīvību un atbildību; mazināt birokrātiju programmu licencēšanas, tā vietā rosinot skolotājus izstrādāt savu skolēnu vajadzībām un spējām atbilstošas autorprogrammas, kā arī optimizēt skolu akreditācijas izmaksas.

Kā viena no iespējām tika minēta arī skolu pārvaldības uzlabošana, proti, mazo un/vai izglītības sākumposma skolu pārveide par lielāku skolu filiālēm, mazinot administratīvās izmaksas. Sarunā izskanēja nepieciešamība racionāli izmantot arī skolu ēkas. Piemēram, lielāku, bet mazāk noslogotu skolu telpās varētu ierīkot bērnudārzu grupiņas, jo tieši pirmsskolas un sākumskolas bērnu skaits palielinās, lai gan zināms, ka demogrāfiskās situācijas dēļ nākamajā mācību gadā kopējais skolēnu skaits samazināsies par aptuveni 12 tūkstošiem bērnu. Savukārt iniciatīvas grupa ieteica stiprināt privātās un publiskās partnerības principu izglītībā, tā veicinot privāto izglītības iestāžu veidošanos.

T. Koķe kopumā atzinīgi novērtēja iniciatīvas grupas priekšlikumus, kas saskan arī ar IZM kopā ar sociālajiem partneriem sāktajiem darbiem gan kvalitātes veicināšanā, gan sabalansēta skolu tīkla nodrošināšanā, gan birokrātisko šķēršļu mazināšanā izglītībā. Jo, kā akcentēja ministre, pedagoģiskā procesa rezultātu kvalitāte ir noteicošais kritērijs skolas pastāvēšanai, piebilstot, ka skolu saglabāšana nozīmīga ir arī ekonomiski vājākajos Latvijas reģionos, lai veicinātu jaunu cilvēku — ģimeņu ar bērniem — palikšanu vai pat pārcelšanos uz šīm pašvaldībām, tādējādi radot priekšnosacījumus ekonomikas aktivizēšanai.