"Visas pasaules valstu valdības vajag atlaist, bet zemes iedzīvotājus jāapvieno vienā pasaules kompānijā, kuras vadība ir veidota līdzīgi korporācijas vadībai," savā grāmatā Cilvēces nākotne rakstīja nevis kāds utopisks filozofs, bet arī mūsdienās lietojamā skuvekļa izgudrotājs Kings Kemps Žilets.
«Pasaules valdnieks» ar skuvekli rokā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Žilets par sava mūža darbu uzskatīja nevis drošas skūšanās ierīces izgudrošanu, kas viņam atnesa miljonus, bet tieši minēto grāmatu. Idejas par cilvēces nākotni viņam sekoja visu mūžu, lai gan neatnesa ne naudu, ne īpašu popularitāti. Mūsdienās tās acīmredzot zina tikai šaurs interesentu un speciālistu loks. Toties skuveklis vai vismaz žilete droši vien atrodami katrā mājā.
Uzņēmīgā ģimenīte
Jāatzīst, ka Žilets, lai gan ir tikai vienas lietas izgudrotājs, nav gluži bez iedzimta mantojuma, jo viņa vecāki arī bija atjautīgi un uzņēmīgi cilvēki. Skuvekļa radītājs ir dzimis 1855. gadā mazā Ziemeļamerikas pilsētā Fondulā (franču valodā — ezera dzīle). Kā jebkurā mazpilsētā, dzīve šeit bija klusa un mierīga, bet Kinga tēvam, kurš strādāja par pastnieku, tas apnika. Ģimenes iztikai varēja nopelnīt pietiekami, bet Žilets vecākais nolēma pārcelties uz tolaik lielāko ASV rūpniecības centru — Čikāgu. Lielpilsētā viņš atvēra šujmašīnu remontdarbnīcu, kurā pat veica dažus sīkus izgudrojumus, ko patentēja. Ģimene dzīvoja diezgan pārticīgi, bet uzņēmums nodega lielajā Čikāgas ugunsgrēkā 1871. gadā, kad tika nopostīta gandrīz visa pilsēta un eksistences līdzekļus zaudēja tūkstošiem cilvēku.
Šī katastrofa bija galvenais iemesls, kāpēc jaunais Žilets nevarēja iegūt labu izglītību. Tūdaļ pēc sākumskolas beigšanas viņš sāka strādāt par ceļojošo tirdzniecības aģentu. Tirgojās kā komivojažieris ar visādiem katrā saimniecībā nepieciešamiem sīkumiem, sākot ar ūdens krānu blīvēm, beidzot ar skrūvēm un uzgriežņiem. Ģimenes nabadzība beidzās tikpat nejauši kā bija sākusies. Žileta māte Fanija Lemīra Kempa visu mūžu vāca eksotisku ēdienu receptes. Teiksim, pīrādziņi ar oposuma gaļu vai klaburčūskas fileja. 1887. gadā viņa tās apkopoja Baltā nama pavārgrāmatā. Izdevums vienā mirklī kļuva populārs un tika izdots vēl un vēlreiz. Nu Žiletam bija iespēja meklēt labāku darbu, un viņš aizbrauca uz Bostonu.
Edisona ēnā
Laikā, kad Kings Žilets 1891. gadā sāka strādāt kompānijā Crown Cork & Seal, kas ražoja ūdens krānu blīves un filtrus, Amerikas nacionālais varonis bija izgudrotājs Tomass Edisons. Pārdodot savu izgudrojumu patentus, viņš bija kļuvis stāvus bagāts. Daudzi sapņoja par līdzīgiem panākumiem, tāpēc izgudrošana bija īsta nacionālā slimība. Jāpiebilst, ka vēl pirms Bostonas arī Žilets izmēģināja savu roku šajā jomā. 1879. gadā viņš patentēja paša konstruētu ūdens krānu, 1889. gadā — jaunu elektrisko vadu modeli. Projekti neatnesa ne naudu, ne slavu.
Bostonas firma piederēja Viljamam Painteram, kas jau bija pazīstams ar saviem izgudrojumiem. Viņš bija radījis kanalizācijas tīrīšanas ierīci un metālisku pudeles korķīti ar gumijas pamatni. Tādu arī mūsdienās izmanto attaisītu pudeļu aizkorķēšanai, lai dzēriens nenovadētos. Žiletam firmā veicās labi, un īpašnieks drīz vien viņu sāka aicināt uz svētdienas pusdienām. Tur padotais un priekšnieks visu laiku apsprieda, ko vēl šajā pasaulē varētu uzlabot vai izdomāt no jauna. Bosa ietekmē Žilets, meklēdams brīnišķīgu ideju, pat pārlasīja enciklopēdisko vārdnīcu. Tomēr nekas prātīgs neradās. Painters bija kļuvis bagāts, Žilets dzīvoja pieticīgi.
Galu galā censonis samierinājās ar domu, ka no viņa neiznāks izgudrotājs. Bet tad viņā pamodās cita kaislība. Komandējuma laikā Pensilvānijas štatā Žilets apmetās kādā viesnīcā. Ārā trakoja vētra, gāza lietus. Bet viesnīcas priekšā divas ekipāžas nekādi nevarēja dot viena otrai ceļu. Važoņi tā steidzās, ka tikai traucēja viens otram. Vērojot šo ainu, Žilets pēkšņi sapratis, ka visu globālo problēmu cēlonis ir neefektīva vadība. Ideja aizrāva Kingu, un viņš sāka to detalizēti aprakstīt.
1894. gada vasarā klajā nāca Žileta uzrakstītā grāmata Cilvēces nākotne. Izdevums faktiski bija rokasgrāmata, kā pakāpeniski integrēt pasauli vienā gigantiskā korporācijā. Šo plānu vajadzēja īstenot pasaules valdībai, kura veidotos kā direktoru padome, kas atrodas tādas gigantiskas "20. gadsimta korporācijas" priekšgalā. Savu darbu autors uzskatīja par tumsībā klīstošās cilvēces glābiņu. Viņaprāt, visiem nekavējoties vajadzēja aizrauties ar šo domu. Grāmatas iznākšanu atzīmēja utopiskās un sociālistiskās idejas cildinošie laikraksti. Pienāca vēstules no sajūsminātajiem lasītājiem, tostarp arī ar naudu — lai iegādātos pasaules korporācijas akcijas. Tomēr tajā pašā gadā Žiletam tikpat pēkšņi radās cita ideja.
Apgaismības mirklis
Par daudziem atklājumiem mēdz stāstīt leģendas. Atcerēsimies kaut vai ābolu, kas uzkrita uz galvas Ņūtonam, bet pēdējais radīja gravitācijas likumu. Līdzīgi notika arī ar Žiletu. "Es ieraudzīju jauno skuvekli it kā jau pilnībā gatavu. Es uzdevu sev desmitiem jautājumu un vienā sekundē atbildēju uz tiem. Viss notika tik ātri kā sapnī un drīzāk atgādināja apgaismību, nevis racionālas pārdomas," vēlāk atcerējās pats izgudrotājs. Atklājums dzima viņa galvā, kad Kings vēlējās noskūties, bet atklāja, ka bārdas nazis ir pilnīgi neass. Uzasināt to varēja tikai frizētavā vai instrumentu asināšanas darbnīcā. Tā dzima bārdas skuveklis un nomaināmās žiletes.
Tolaik izmantotie bārdas naži bija gandrīz tādi paši kā Senajā Ēģiptē vai Romā. Faktiski tas pats galda nazis, tikai ļoti labi uzasināts un ērtības dēļ ar rokturi, kurā varēja paslēpt asmeni. Žilets vienā mirklī radīja mūsdienīgu konstrukciju: starp divām cieta materiāla plāksnītēm iespiests metāla gabaliņš, kam ārpusē ir tikai asās šķautnes. Perpendikulāri plāksnītēm rokturis. Asmenīšus jebkurā laikā var mainīt. Mūsdienās tas liekas tik vienkārši, bet "apgaismības mirklis" apstulbināja pašu atklājēju, jo vairāk tāpēc, ka viņš bija pieradis pie gadiem ilgiem un veltīgiem pūliņiem. "Es stāvēju un smaidīju kā pēdējais muļķis. Īstenībā es biju muļķis, jo neko nejēdzu no skuvekļiem, bet vēl mazāk zināju par tērauda īpašībām," vēlāk rakstīja Žilets.
Tajā pašā rītā viņš veikalā nopirka tērauda lenti, kas bija domāta pulksteņu atsperu izgatavošanai. Rullītis maksāja 16 centu, bet, pēc Žileta domām, no tā varēja izgatavot 500 asmenīšu. Tomēr noskaidrojās, ka žiletēm šis tērauds neder. Izgudrotājam bija vāja izglītība, bet visi aptaujātie inženieri apgalvoja, ka vajadzīgais tērauds nemaz neeksistē. Tikai pēc sešiem gadiem — 1900. gadā — viņa izgudrojums ieinteresēja Masačūsetsas tehniskā institūta absolventu Viljamu Nikersonu, kas atrada nepieciešamo tēraudu un izstrādāja asmenīšu uzasināšanas tehnoloģiju.
Miljoni neaizēno ideju
1901. gada 28. septembrī radās kompānija American Safety Razor Company (Amerikāņu skuvekļu kompānija), ko dibināja Žilets, Nikersons un vēl divi draugi. Iestādei bija astoņi līdzstrādnieki, un tā atradās zivju veikalā. Plāni bija milzīgi, bet Žilets ātri vien iztērēja iepriekšējā darbavietā sakrātos 25 tūkstošus dolāru. Ražošanas uzsākšanai naudas nepietika, tāpēc biržā tika ievietoti 40% akciju, ko novērtēja par 50 tūkstošiem. Kompānijas aktīvs tobrīd bija nulle, līdz ar to izdevās savākt vien piecus tūkstošus. Naudas pietika tikai nožēlojamai eksistencei, nevis ražošanas sākšanai. Tomēr 1902. gadā alus fabrikants Džons Džoiss piekrita ieguldīt kompānijā 60 tūkstošus. 1903. gadā firmu pārdēvēja par Gillette Razor un tā sāka produkcijas izlaidi. Sākumā pieprasījums bija niecīgs — pirmajā gadā nopirka 51 skuvekli un 168 žiletes. Nepalīdzēja arī reklāma. Žilets bija spiests atgriezties Crown Cork & Seal un aizbrauca vadīt tās nodaļu Londonā.
Pēkšņi 1904. gada rudenī notika lūzums — pircēju skaits sāka augt kā sēnes pēc lietus. Dažu gada pēdējo mēnešu laikā tika pārdoti 90 884 piederumi un 123 648 asmenīši. 1915. gadā Gillette pārdeva 450 tūkstošus skuvekļu un 70 miljonus žilešu. Skuveklis kļuva par vīriešu standartu. 1920. gadā kompānijai nebija nodaļu tikai Austrālijā un Antarktīdā.
Tomēr Žiletu vajāja uzmācīgā pasaules pārbūves ideja. 1908. gadā viņš laida klājā grāmatu Pasaules korporācija, kas būtībā bija pirmās grāmatas turpinājums. Pēc Pirmā pasaules kara izgudrotājs nolēma, ka ir par vecu, lai sāktu politisko karjeru. Viņš pārdeva savas Gillette akcijas, apmetās Kalifornijā un ķērās pie trešās grāmatas. Darbs, kura nosaukums bija Tautas korporācija, iznāca 1924. gadā. Līdz pat savai nāvei 1932. gadā Kings Kemps Žilets sūrojās, ka cilvēce pasaules pārkārtošanas idejas vietā ir izvēlējusies skuvekli. Tiesa, to viņš dēvēja par dižāko no visiem sīkumiem.
Kad nepalīdz miljoni
Viena no Žileta vīzijām grāmatā Cilvēces nākotne ir par iespējamo Amerikas uzbūvi. Visus valsts iedzīvotājus (tolaik apmēram 60 miljonus) un visu rūpniecību utopists apvieno uz dzīvi vienā gigantiskā pilsētā — Megapolē, kas atrodas netālu no Lielajiem ezeriem. Ar elektrību pilsētu apgādā elektrostacija, kura uzbūvēta uz Niagaras ūdenskrituma. Vada šo neiespējamo veidojumu speciāli izveidota United Company, kuras akcionārs ir ikviens pilsonis. Tādējādi, pēc Žileta domām, izzustu arī sociālā nevienlīdzība. Sabiedrību pilnīgi vienotu kopīgas pusdienas un kultūras pasākumi, kas notiktu milzīgās zālēs. Rezultātā Megapolē izzustu egoisms un naids, bet darbs pārvērstos par personības pilnveidošanās līdzekli. Visu panorāmu autors noslēdz ar detalizētu dzīvokļu plānu.
Ieguvis miljonus, Žilets teoriju mēģināja pārvērst praksē, izveidojot pasaules valdību. Viņš piedāvāja prezidentam Teodoram Rūzveltam vienu miljonu dolāru lielu gada algu, lai pēdējais vadītu šo korporāciju no 1909. gada, kad beidzās prezidentūras termiņš. Rūzvelts atteicās. Izgāzās arī mēģinājums šajā jautājumā nodibināt savienību ar Henriju Fordu. Pēdējais tikai pasmējās par pašu Megapoles ideju. Tā utopija palika vien nepiepildāms bagātnieka sapnis. Kompāniju Gillette 2005. gada aprīlī par astronomisku summu — 57 miljardiem dolāru — nopirka pasaulē lielākais sadzīves ķīmijas ražotājs Procter & Gamble. Tādējādi vismaz viss bārdas skūšanai nepieciešamais tika apvienots vienā gigantiskā korporācijā.