Neskaidra runa, streipuļojoša gaita, neadekvātas kustības ne vienmēr raksturīgas alkoholu lietojušam cilvēkam. Ļoti iespējams, tie ir insulta simptomi, un dzīvība atkarīga no operatīvas un pareizas apkārtējo rīcības. Parasti insulta cēloņi ir pēkšņi, bet ārstēšana – ilga. Insults ir diezgan izplatīta saslimšana, risks aug, cilvēkam kļūstot vecākam, un dubultojas pēc 55 gadu vecuma.
Visbiežāk vainīgs trombs
Insults rodas no akūtiem asins piegādes traucējumiem galvas smadzenēs, kas rada smadzeņu audu bojājumu. Izšķir divu veidu insultus – išēmisku (87 procentos gadījumu), kad asinsvada sašaurinājuma vai nosprostojuma dēļ pietiekami neapasiņojas atbilstoša smadzeņu zona. Šajā zonā apmēram trīs stundu laikā attīstās infarkts, kam raksturīgs neatgriezenisks smadzeņu audu bojājums.
Taču, ja pacients trīs stundu laikā pēc simptomu parādīšanās tiek hospitalizēts, lietojot attiecīgus medikamentus, bieži vien izdodas apturēt infarkta attīstību
vai samazināt tā apjomu. Otrs ir hemorāģiskais insults (13 procentos gadījumu) – tā iemesls ir pēkšņs asinsizplūdums smadzenēs.
"Latvijā 2007. gadā tika stacionēti 375 insulta pacienti uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir augstāks rādītājs nekā iepriekšējos gados. Standartizēts mirstības rādītājs no insulta Latvijā ir lielākais Eiropā. Stacionārā ārstēto insulta pacientu letalitāte ir no 21 līdz 40 procentiem," stāsta Paula Stradiņa klīniskās universitātes (KUS) slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs RSU asociētais profesors Andrejs Millers. Pēdējo gadu kopaina īpaši neatšķiroties.
Ko darīt?
"No pilsētas ar automašīnu braucu mājās, bet pēkšņi vienā brīdī jutu, ka sāka stipri sāpēt galva, ceļš kļuva šaurs, šaurs – kā viena sliede. Iebraucu kādā pagalmā un savā neskaidrajā apziņā domāju, ka esmu mājās. Bija sajūta – kā piedzēries. Jau meklēju durvis, lai ietu mājā. Par laimi, saimnieki noreaģēja un palīdzēja man sazvanīt radiniekus, kas atbrauca pakaļ, jo no mājām nebiju tālu. Mājās kļuva labāk, tikai galva sāpēja vairākas dienas. Otrajā dienā devos pie neirologa, kas atzina, ka esmu pārcietis mikroinsultu, bet, par laimi, organisms pats ar to tika galā. Tagad saprotu, ka man palaimējās, jo patiesībā uzreiz vajadzēja saukt ātro palīdzību un meklēt ārstu, nevis doties uz mājām," stāsta 63 gadus vecais Arnolds Grieze. Pirms tam viņam bijušas sirds problēmas, vīrietis lietoja medikamentus sirds ritma un asinsspiediena stabilizēšanai.
Neiroloģe Ieva Zimaiša atgādina – ja cilvēkam konstatētas insulta pazīmes, jārīkojas nekavējoties. Steidzami jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība, kas pacientu nogādās slimnīcā.
Nedrīkst gaidīt un cerēt, ka pacientam kļūs labāk.
Daudzos gadījumos ārsts sastopas ar nepareizu piederīgo rīcību, piemēram, vērojot slimnieku, tādējādi zaudējot laiku, dodot gadījuma zāles mājas apstākļos un ar kavēšanos izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Pēc insulta pazīmju parādīšanās pacientam dotas tikai dažas stundas laika, lai kvalificēti palīdzētu.
"Retāk, bet insults var piemeklēt arī gados jaunus cilvēkus, tādēļ cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, sirds saslimšanām, palielinātu cukura līmeni asinīs, paaugstinātu holesterīna līmeni, kā arī tiem, kas dzīvo neveselīgi, ir īpašs risks piedzīvot insultu. Iesaku cilvēkiem beidzot sākt domāt un rūpēties par savu veselību. Apmeklēt ģimenes ārstu, regulāri pārbaudīt asinsspiedienu, atmest smēķēšanu, kustēties un veselīgi ēst," aicina I.Zimaiša.
Daktere piebilst, ka insults pēc kāda laika atkal var atkārtoties un ar katru nākamo reizi smadzeņu bojājums ir lielāks un augstāka iespējamība iemantot nopietnākus neiroloģiskos defektus.
Rūpes profilaktiski
Akūta insulta gadījumos neiroloģiskā palīdzība tiek sniegta arī reģionālajās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcās, taču specializēta kabineta, kas nodarbotos ar insulta profilaksi, līdz šim Latvijā nebija. Šogad tāds atvērts Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kas pacientiem sola nodrošināt mērķtiecīgu, precīzu diagnostiku, kā arī kvalitatīvu un savlaicīgu ārstēšanu insulta gadījumā.
"Iespējama insulta novēršana ir daudz nozīmīgāka cilvēku veselībai un labklājībai nekā visefektīvākā ārstēšana pēc insulta. Pacientiem mūsdienās ir iespējams palīdzēt, informējot par slimības nopietnību un laikus atklājot insulta riska faktorus. Tos ir iespējams novērst un ārstēt ne tikai medikamentozi, bet arī operatīvi ar īpašas terapijas palīdzību," stāsta A.Millers.
Insulta profilakses kabinetā pacienti var saņemt neirologu konsultācijas, veikt galvas un kakla asinsvadu funkcionālo izmeklēšanu – doplerogrāfiju, kā arī citus radioloģiskos izmeklējumus, piemēram, datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi galvas smadzenēm. Nepieciešamības gadījumā ārstēšanās un papildu izmeklējumi pacientiem tiks nodrošināti neiroloģijas dienas stacionārā. Insulta profilakses kabinetā būs pieejami īpaši piedāvājumi pacientiem, kas paredz neirologa konsultāciju un doplerogrāfiju kakla un galvas asinsvadiem veikt vienlaikus, skaidro A.Millers.
Profilakses kabinetā iedzīvotāji tiek pieņemti pēc iepriekšēja pieraksta, taču pagaidām par pilnu maksu. "Salīdzinoši nelielais valsts piešķirto kvotu skaits tika izlietots zibenīgi, jo iedzīvotāju interese par profilakses kabinetu ir ļoti liela. Tāpēc jārēķinās, ka rinda uz to ir aptuveni pusotrs mēnesis," skaidro Paula Stradiņa KUS sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Lapsa. Viņa gan pieļauj iespēju, ka nākotnē varētu tikt piešķirtas papildu kvotas.
Stradiņa slimnīcas neirologi aicina ģimenes ārstus vairāk pievērst uzmanību pacientu veselībai, ņemot vērā, ka sirds patoloģija pati par sevi ir nopietns insulta riska faktors. Tikmēr daktere I.Zimaiša atgādina, ka jebkuru profilaksi var veikt arī ģimenes ārsts, regulāri pacientam pārbaudot asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni, uzmanot sirds veselību, tikai pacientam pašam jābūt aktīvam un jāinteresējas par savu veselību.