Strīds vēl nenozīmē pasaules galu, pārdzīvojums – arī ne. Bet pēc vairākiem strīdiem un pārdzīvojumiem gan jāsāk domāt, kurš ir kļuvis kašķīgs, neciešams un depresīvs – neskaitāmie apkārtējie jeb varbūt tu pats... Varbūt ir vērts izvērtēt sevi un savu attieksmi, lai laikus saprastu, vai nemanot nav piezadzies TAS – nervu sabrukums...
Nervu sabrukuma uzbrukums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nav tāda sabrukuma!
Ar jēdzienu nervu sabrukums sadzīvē apzīmē visas fizioloģiskas un psiholoģiskas saslimšanas, kuras izraisījis stress. Pārsvarā gan tie ir garīgi jeb psiholoģiski traucējumi – sarežģītas konfliktsituācijas, iekšējas psiholoģiskas pretrunas. Ja cilvēks nav atrisinājis iekšēju vai ārēju konfliktu, viņam var attīstīties psihosomatiskie fenomeni – psiholoģisku iemeslu dēļ parādās fizioloģiski traucējumi kādu orgānu darbībā.
„Nervu sabrukums – tā nav medicīniska diagnoze, psihologi šim stāvoklim vairāk izmanto apzīmējumu psiholoģiskā krīze,” skaidro psihoterapeite un psihiatre Lada Stoligvo. „Nervu sabrukums ir ļoti vispārīgs apzīmējums, kas ietver dažādus simptomus, sākot no neomulīgas, nedrošas sajūtas un miega traucējumiem, līdz pat sirdsklauvēm un psihiskām saslimšanām, kas pieprasa pacienta ievietošanu psihoneiroloģiskajā slimnīcā.”
Arī ja notikusi traģēdija ar tuviem cilvēkiem vai cilvēks bijis kādas traģiskas situācijas aculiecinieks, pārdzīvotais var izprovocēt nervu sabrukumu. Taču ne tikai lieli pārdzīvojumi var izraisīt nervu sabrukumu – tam par iemeslu var būt arī ilgstoša psihofiziska pārpūle, liela slodze vai ikdienišķs stress pārlieku lielās devās.
Visbiežāk sastopamie simptomi jau ielaistai nervu spriedzei ir asinsspiediena maiņas, galvassāpes, sirdsklauves un sāpes vēderā. Šādos gadījumos cilvēkiem vajadzīga gan psiholoģiska, gan medikamentoza palīdzība.
Riska grupā – tu!
„Ja savu dzīvi varat pielīdzināt nemierīgai jūrai, tad ziniet – esat ierakstāms riska grupā un jums ir lielas iespējas piedzīvot nervu sabrukumu,” brīdina psihiatre.
Izrādās, daudzi briesmu faktori ir arī šķietami nevainīgi ikdienas notikumi, piemēram, neregulārs un nepietiekams miegs. Normāli cilvēkam ik nakti miegam vajadzētu atvēlēt vidēji astoņas stundas. Ja regulāra negulēšana kombinējas ar alkoholu vai citām narkotiskām vielām, agrāk vai vēlāk būs jāmeklē psihiatra vai narkologa palīdzība.
Otra riska grupa ir pārlieku prātīgie un uzcītīgie. „Mūsdienās cilvēkiem ir ļoti liels darba un mācību apjoms, kas rada milzīgu fizisku un emocionālu slodzi. Šādā režīmā iespējams dzīvot kādu laiku, bet, ja tas turpinās ilgstoši, vienā brīdī radīsies problēmas.”
Taču diezgan bieži cilvēki, kuriem šīs problēmas rodas, nedodas pie speciālista, bet meklē glābiņu apreibinošās vielās. „Mani uztrauc, ka lielākā daļa cilvēku uzskata, ka alus nav alkohols. Patiesībā alus alkoholisms ir ļoti smaga problēma Latvijā, jo nemanot iestājas atkarība, kuru pārtraukt pašu spēkiem vairs nav iespējams. Sāk darboties ne tikai psiholoģisks pieradums, ka alus glāze it kā atvieglo situāciju, bet papildus organismā veidojas arī pieradums pie šīm vielām.”
Jāuzmanās ikvienam
Ikdienišķs strīds, saspringtas pārrunas ar darba devēju, mācību pārslodze, eksāmeni... Šie un daudzi citi faktori dažkārt izraisa nepatīkamu stresu un arīdzan fizisku diskomfortu – galvassāpes, sāpes kuņģī, apetītes zudumu vai tās pēkšņus uzplaiksnījumus. Ja šādas situācijas atkārtojas bieži, līdz ar emocionālo spriedzi palielinās arī fiziskais diskomforts – rodas kāda fiziska saslimšana. Tas nozīmē, ka slimību izraisījis stress un cilvēks piedzīvojis nervu sabrukumu.
Lai no tā izvairītos, būtu vēlams jau laikus konsultēties ar psihiatru vai psihoterapeitu, pirms vēl radušās sūdzības par iekšējo orgānu darbības traucējumiem. „Jebkuram no mums piemīt nelielas garastāvokļa svārstības. Varam apvainoties uz kādu, pārdzīvot nepatikšanas un dusmoties dienu vai piecas. Taču, ja šāds stāvoklis ieilgst, tas var atstāt nopietnas pēdas mūsu veselībā. Savukārt par organisma normālu stāvokli liecina laba apetīte un regulārs miega ritms.
Bīstamie simptomi
Miegs. Signāli, kad cilvēkam vajadzīga neirologa vai psihiatra palīdzība: ja cilvēks nespēj aizmigt vai miegam labprātīgi atvēl tikai pāris stundu diennaktī un šādi miega traucējumi turpinās vismaz divas nedēļas; ja cilvēks vispār nespēj aizmigt trīs naktis pēc kārtas vai arī pamostoties viņam nav izgulēšanās sajūtas.
Apetītes zudums. Signāls, ka radušās psiholoģiskas vai pat psihopatoloģiskas problēmas:
ja cilvēkam vismaz divas nedēļas nav apetītes.
Pārēšanās lēkmes. Pazīmes, kas liecina par izveidojušos neveselīgu spriedzes noņemšanas mehānismu, kuru palīdzēt novērst var tikai psihoterapeits: ja cilvēkam pēkšņi parādījusies pārmērīga apetīte vai pat pārēšanās lēkmes. Pārēšanās lēkmju laikā cilvēks ar pārtiku mēģina mazināt stresu, jo ēšana ir visvieglāk sasniedzamā bauda. „Ja rodas sajūta, ka cilvēkā ir liels tukšums, viņš cenšas šo tukšumu aizpildīt ar pārtiku, lai iegūtu mieru,” skaidro ārste. Garastāvoklis. Pirmās depresijas pazīmes, kad laikus vajadzētu doties uz konsultāciju pie ģimenes ārsta:
ja divas nedēļas ir hroniski pasliktināts garastāvoklis – negribas celties no gultas, iziet laukā no mājas, ne ar vienu satikties.
Izmisuma lēkmes. Speciālista konsultācija nepieciešama:
ja bez iemesla rodas sajūta, ka tuvojas nāves stunda, notiks kaut kas briesmīgs, apstāsies sirds vai elpa. Parasti tas notiek nevis stresa brīdī, bet pēc kāda laika – pēc stundas, reizēm pat pēc dažām dienām.
Pārdzīvojumu lavīna. Steidzama psiholoģiska un medikamentoza palīdzība nepieciešama:
ja daudzās stresa situācijas sasummējas un vienā mirklī izlaužas milzīga pārdzīvojumu lavīna. Šādos brīžos cilvēkam šķiet, ka viņam ir kāda sirds slimība, nereti tiek izsaukta ātrā palīdzība.
Tests pašdiagnozes noteikšanai
Katram no mums būtu vēlams izvērtēt savus dzīves mērķus un iekārtot savu ikdienu tā, lai nevajadzētu skraidīt kā vāverei ritenī. Tas ir iespējams! Ņemiet baltu lapu un sadaliet to trijās slejās – A, B, C. A daļā sarakstiet darbus un mērķus, kuri jums nedod mieru un obligāti, steidzami jāpaveic.
B slejā sarakstiet darbus, kurus tāpat vajag izdarīt, bet ne tik steidzami. Visbeidzot C slejā sarakstiet tos, kurus vajadzētu un gribētos paveikt. Pēc tam novērtējiet, kā izskatās dzīves mērķu saraksts.
Ja pirmajā stabiņā ir visvairāk darāmo lietu, ieteicams nopietni izvērtēt savu prioritāšu skalu. Vai tiešām visi šie darbi ir tik lieli, svarīgi un neatliekami? Varbūt sarakstā iezadzies kas tāds, kas pašam nemaz nav vajadzīgs, bet vajadzīgs draugiem, radiniekiem vai vienkārši atbilst stereotipiem par pareizu rīcību?
Tāpat vajadzētu izvērtēt arī B un C stabiņu.
„Man pašai šāds saraksts ir saglabājies no 1987.gada, kur A slejā ierakstīti tādi mērķi, kas vēl šodien nav realizēti – acīmredzot tie nemaz nebija steidzami,” neslēpj psihoterapeite.
Kad esam izvērtējuši savus mērķus, vēlams pārskatīt savu dienas kārtību: cik stundas atvēlētas miegam, cik – mācībām, darbam un cik laika veltām paši sev. „Paradoksāli, bet mēs tik daudz laika veltām televizoram, apkārtējiem cilvēkiem un neizprotamām mehāniskām rīcībām, nemaz neapzinoties, ka veltīgi tērējam savu enerģiju! Mēs pārāk reti ieklausāmies sevī, pavaicājot, ko patiešām vēlamies? Dažreiz organisms mūs māna, sakot – es gribu alkoholu. Bet vai esam uzdevuši sev jautājumu: kādēļ es gribu sevi indēt? Jo alkohols ir neirotoksiska inde – viela, kas toksiski ietekmē nervu šūnas. Sākumā alkoholam ir eiforizējošs efekts, bet pēc laika tas toksiski ietekmē smadzeņu šūnas un uz tām iedarbojas depresīvi,” norāda mediķe.
Brīvība, kas ierobežo
Cilvēks, tāpat kā jebkura bioloģiska sistēma, nav ieprogrammēts sēdēšanai krēslā, bet gan lai kustētos un atpūstos. Ja pavadām savu dzīvi, veroties televizorā vai datora kastē, jāvaicā sev: kāpēc nevēlos runāties ar cilvēkiem? Kāpēc negribu kustēties? Dzīvība ir kustība, tādēļ ir būtiski izvērtēt, kā pavadām brīvo laiku. Svarīgi ir neņemt darbu uz mājām un brīvdienās nenodarboties ar papildu darbiem. Ieteicams, lai cilvēkam būtu arī intereses, kas nav saistītas ar darbu.
Tehniskās ierīces, kas šķietami atvieglo mūsu ikdienu, patiesībā tikai traucē, jo pieprasa nemitīgu uzmanību. „Mobilais telefons pieprasa ikkatru sekundi būt gataviem sniegt jebkuru informāciju – par darbu, brīvā laika plāniem, mācībām, un tā ir nemitīga informācijas pārslodze,” uzsver psihoterapeite. Kad mobilais telefons aizmirsies mājās, sākumā rodas nedrošības sajūta, bet pēc tam – atvieglojums un pat miers. „Cilvēkam jāatļaujas biežāk pabūt vienam, gan dodoties pastaigā, gan klausoties mūziku, gan nodarbojoties ar saviem vaļaspriekiem. Ir svarīgi harmonizēt sevi un savu vidi. Visbeidzot, raizējoties par draudošu nervu sabrukumu, der atcerēties pārbaudītu patiesību: kavē tas, kurš steidzas...”
Faktu rāmī
Slavenajam psihiatram doktoram Kārlim Meningeram reiz jautāts, ko viņš ieteiktu cilvēkam, kuram var draudēt nervu sabrukums. Doktors sacījis: liktu iziet no mājas, pāriet pāri dzelzceļa sliedēm, lai atrastu kādu trūkumcietēju un palīdzētu viņam!