/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/15/9576384t1hc6ac.jpg)
Rietumaustrālijā izrakts cirkonija silikāta (ZrSiO4) kristāls (cirkons) varētu sevī slēpt liecības par to, ka dzīvība uz Zemes pastāvējusi jau 4,1 miljardu gadu senā pagātnē jeb aptuveni 300 miljonus gadu agrāk nekā uzskatīts līdz šim.
Atklātas liecības, ka dzīvība uz Zemes veidojusies pirms 4,1 miljarda gadu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētnieki no Stenforda un Kalifornijas universitātes Losandželosā izrakumos Džeka kalnos Austrālijas rietumos nesen ievākuši aptuveni 10 tūkstošus cirkonu, kuru vecums ir vairāki miljardi gadu. Pēc pētnieku domām, vienā no tiem varētu glabāties 4,1 miljardu gadu (kļūda ir 10 miljoni gadu vienā vai otrā virzienā) oglekļa nogulas.
«Ieslēgumā nav nevienas plaisas, tādēļ ir skaidrs, ka oglekļa nogulas cirkonā nav nesenu ģeoloģisku procesu rezultāts. Tas varētu liecināt par dzīvības rašanos uz Zemes pirms 4,1 miljarda gadu,» teikts pētnieku secinājumos, kuri apkopoti izdevumā Proceedings of the National Academy of Sciences.
Balstoties uz atrastajām fosilijām, zinātnieki uzskatīja, ka pirmās dzīvības formas uz Zemes radās ap 3,8 miljardus gadu senā pagātnē. Tie bija primitīvi vienas šūnas organismi. Cilvēks savukārt pa Zemi sāka staigāt pirms aptuveni 200 000 gadu.