TOP10: aizraujoši atklājumi 21.gadsimtā

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Lai gan jaunajā gadu simtenī esam aizvadījuši vien 15 gadu, tajā jau ir paveikti daudzi lieli atklājumi. Tas liecina – nav nozīmes, cik attīstīta ir sabiedrība, cilvēka ziņkārīgais prāts nekad nebeidz meklēt jaunus atklājumus un tehnoloģijas. Raidījumu cikls «Atklājums» televīzijas kanālā «National Geographic» vēstīs par pētniekiem, kas meklē iespējas, kā atrisināt dažādas akūtas problēmas, piemēram, mēģina izstrādāt vakcīnu pret Ebolas vīrusu, atrast iespēju, kā apturēt smadzeņu krampjus, vai uziet jaunu metodi, kā savākt ūdeni Āfrikas ciematam, ko nopostījis sausums. Bet, kamēr gaidām pirmizrādi, televīzijas kanāls «National Geographic» ir apkopojis desmit iespaidīgus 21.gadsimta izgudrojumus, kas palīdz no jauna definēt cilvēci.

 
Foto: Publicitātes foto

Uz Marsa atrod ūdens pazīmes

2008.gadā ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) nosūtīja uz Marsu kosmosa kuģi «Mars Phoenix», lai gūtu apstiprinājumu, ka uz šīs planētas ir ūdens. Baltā pulverīša paraugi, kas tika paņemti no Marsa virsmas, tika izpētīti, un atklājās, ka tas ir sasalis ūdens. Šis atklājums ne tikai apstiprina, ka uz Marsa ir ūdens, tas arī ļauj pieņemt, ka uz Marsa pastāv mikrobi, kas izmanto ūdeni izdzīvošanai. Šis neticamais atklājums paver durvis uz pieņēmumu, ka uz Marsa eksistē dzīvība, kaut vai tikai mikroskopiskā līmenī.

 
Foto: Publicitātes foto

Mākslīgā atmiņa

Sadarbībā starp Japānas zinātnes institūtu RAIKEN BSI un ASV Pikovera mācīšanās un atmiņas institūtu ir atklāts, kā ievietot neīstu atmiņu peļu smadzenēs. Šis atklājums ievērojami palielina izpratni par atmiņu un paplašina psihiatrijas horizontus, paverot jaunas iespējas, piemēram, pēc traumatiskā stresa, depresijas un citu garīgo saslimšanu ārstēšanā.

 
Foto: Publicitātes foto

Enerģijas iegūšana no vilcienu bremzēšanas

Cenšoties samazināt savu oglekļa pēdas nospiedumu un ierobežot izdevumus, Londonas metro vienā no savām līnijām pašlaik izmēģina invertoru sistēmu. Šī reģeneratīvā bremzēšana elektrību nogādā atpakaļ sistēmā, samazinot pieprasījumu pēc enerģijas, kas citādā veidā būtu jāpērk. Turklāt sagaidāms, ka, ieviešot šo risinājumu, sistēmā saruks karstums, kas vēl vairāk samazinās pieprasījumu pēc enerģijas. Ja šo risinājumu ieviestu visā Londonas metro sistēmā, ietaupītos seši miljoni mārciņu gadā, ko varētu investēt atpakaļ metro vilcienos.

 
Foto: Publicitātes foto

Genoma atšifrēšana tikai 26 stundās

Kad bērns piedzimst nevesels un tradicionālās diagnosticēšanas metodes nedod rezultātus, svarīga ir katra sekunde. Bērnu slimnīca Kanzassitijā kopā ar bioinformātikas iesācējuzņēmumu Kalifornijā ir izstrādājuši jaunu, ātrāku un precīzāku ģenētisko testu, kas sniedz iespēju tikai 26 stundās sekvencēt genomu. Lai gan jaunā metode piemērota jebkuram pacientam, tā ir īpaši svarīga jaundzimušajiem, kuri nevar pastāstīt par savas slimības simptomiem. 24 stundas, kas ietaupās, izmantojot jauno metodi, var būt pietiekamas, lai izvēlētos piemērotu ārstēšanās metodi un glābtu jaundzimušā dzīvību.

 
Foto: Publicitātes foto

«YouTube»

Video koplietošanas tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne «YouTube», kurā tā apmeklētāji var ievietot, skatīties un izmantot dažādus videofailus, pirmo reizi parādījās 2005.gadā un kopš tā laika ir mainījusi daudzu cilvēku dzīves visā pasaulē. Ik minūti «YouTube» nonāk 72 stundas videomateriālu. Būsim godīgi – iespēja vienā acumirklī ieraudzīt lielas sociālas un kultūras izmaiņas vai pat muļķīgu globālu tendenci ir viena no aizraujošākajām lietām, ko sniedz dzīve 21.gadsimtā.

 
Foto: Publicitātes foto

Jaunas atmiņas mikroshēmas elektrības vietā izmanto gaismu

Pastāvīgi cenšoties padarīt datu apstrādi ātrāku, datoru ražotāji ir sākuši pārraidīt datus ar gaismas, nevis elektrības palīdzību. Oksfordas un Minsteres universitāšu zinātnieku grupa atklājusi veidu, kā ievietot informāciju mikroshēmā, izmantojot gaismu, un tā darbojas arī tad, kad ir atslēgta enerģija. Fotonu mikroshēmas ir testētas jau iepriekš, taču tām bija nepieciešama pastāvīga enerģija. Jaunais atklājums var radikāli mainīt datu centru efektivitāti, izraisot revolūciju mākoņpakalpojumu praktiskajā lietojumā.

 
Foto: Publicitātes foto

«Facebook»

Ja tu esi nostalģiskas noslieces cilvēks, kam pietrūkst pagājušā gadsimta 80. un 90.gadu ballīšu, tu droši vien ienīdīsi «Facebook» par to, ka šī vietne pamudina cilvēkus ilgu laiku pavadīt pie datora. No otras puses, ja tev patīk virtuālā pasaule, kurā ar viena klikšķa palīdzību vari nokļūt, kur vien vēlies, un būt par to, ko vēlies, tev, visticamāk, patiks «Facebook» vairāk nekā jebkas cits tavā dzīvē.

 
Foto: Publicitātes foto

Kapsulas kamera

Tie, kas jebkad ir pārcietuši nepatīkamās sajūtas, ko rada gastroskopiskā izmeklēšana, visticamāk, novērtēs šā neticamā izgudrojuma vērtību. Invazīvas iejaukšanās vietā 21.gadsimtā pacientiem, kas cieš no kuņģa čūlas vai līdzīgām kaitēm, jānorij tikai maza kapsula, kurā iebūvēta mikroskopiska kamera.

 
Foto: Publicitātes foto

Vēža genoma nošķiršana

2006.gadā pirmo reizi ārstiem izdevās nošķirt vēža pacienta genomu un arī nolasīt slimo šūnu ģenētisko kodu. Tas ļāva viņiem precīzi noteikt konkrētās mutācijas, kas atbildīgas par slimību. Šie dati vēža pētniekiem sniegs daudz labāku izpratni par slimību, bet mediķu kopienai tas būs solis pretim, lai katram pacientam sniegtu personalizētu veselības aprūpi. Ar vēzi ir grūti cīnīties, jo gandrīz katrs gadījums ir citādāks, bet ārsti pagaidām izmanto pacientu ārstēšanā vienu universālu metodi.

 
Foto: Publicitātes foto

Apstiprināta melnās matērijas pastāvēšana

2006.gadā astronomi apstiprināja melnās matērijas pastāvēšanu, vērojot galaktiku sadursmi tā dēvētajā ložu klasterī. Tomēr zinātnieki joprojām nespēj atšifrēt, kas tieši melnā matērija ir. Melnā matērija, kas nav taustāma, pēc kosmologu aplēsēm, aizņem 20% Visuma.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu