Vai tevi interesē, kā būtu, ja pienāktu «tā stundiņa»? Kādas būtu sajūtas, ja tu kļūtu par slepkavnieciska maniaka noskatīto upuri?
Kas notiek cilvēka galvā, ja viņam uzbrūk slepkava
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Amerikas Ķīmiķu savienības locekļi vēl pirms Helovīna ir veikuši zinātnisku eksperimentu un noskaidrojuši, kādi procesi risinās cilvēka smadzenēs, ja pastāv tieši viņa nogalināšanas draudi.
Izrādās, ka aina šausmu filmā, kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai pakaļ dzenas maniaks (vienalga, vai ar motorzāģi vai cirvi), skatītājā rada tieši tādas pašas emocijas kā tad, ja uzbrukums notiktu reālajā dzīvē. Tiesa, tā intensitāte ir krietni vien mazāka, raksta britu Dailymail.co.uk.
Zinātnieki skaidro, ka šādos brīžos cilvēku pārņem spēcīgas baiļu sajūtas, kuras evolūcijas gaitā izveidojušās kā reakcija uz pastāvošiem draudiem un mudina bēgt un paslēpties.
Pastāv uzskats, ka par baiļu sajūtām ir atbildīga smadzeņu daļa, kura ir ļoti jutīga stresa apstākļos, turklāt kā psiholoģiska, tā arī fiziska sasprindzinājuma situācijās.
Bailes liek rīkoties, un tieši šajā brīdī smadzenēs tiek izsvērtas bēgšanas vai cīņas opcijas un organisms pastiprināti izstrādā adrenalīnu. Sirdsdarbība paātrinās, sajūtas kļūst asākas un ķermenis iegūst piekļuvi milzīgam daudzumam enerģijas, lai vajadzības gadījumā spētu stāties pretī dzīvības un veselības apdraudētājiem.
Dažkārt gan apdraudējums ir tik intensīvs, ka cilvēks sastingst. Pēc pētnieku domām, šādām situācijām ir divi iespējamie skaidrojumi: smadzenes ir saņēmušas pārāk daudz informācijas un nespēj to apstrādāt, vai arī evolūcijas gaitā ir attīstījies paslēpšanās instinkts, lai tādā veidā izvairītos no plēsējiem.
Vēl pētnieki noskaidrojuši, ka gadījumā, ja nu izdotos sekmīgi aizbēgt no maniaka, cilvēks sāktu skaļā balsī kliegt. Kliegšana savā ziņā ir neapzināta informācijas nodošana no viena smadzeņu centra citam par ķīmisko stāvokli tajā. Papildus tam kliedzieni dod vērtīgu informāciju arī apkārtesošajiem, proti, norāda uz nepieciešamību būt piesardzīgiem un saglabāt modrību.
Ja slepkava cilvēku tomēr panāk, no sāpēm izvairīties, visticamāk, nesanāks, bet, ja cilvēks tiks ievainots, smadzenes no neironu sūtītas informācijas veidos apziņu, ka ir nepieciešams darīt visu iespējamo, lai ievainojums neatkārtotos. Gadījumā, ja no atkārtota ievainojuma izvairīties neizdotos un cilvēks attaptos uz zemes, un medicīniski viņš tiktu atzīts par klīniski mirušu, smadzenes patiesībā turpinātu strādāt, meklējot pēdējo salmiņu, pie kura pieķerties, lai izķepurotos, lai izglābtu organismu, kurš tās uztur pie dzīvības. Protams, ar nosacījumu, ja vien pašām smadzenēm nebūtu nodarīti katastrofāli bojājumi.
Par to, kas notiek, kad iestājas bioloģiskā nāve, skaidru atbildi pagaidām neviens sniegt nevar.