Senākais zināmais cilvēka priekštecis, Lūsija, kas pa Zemes virsmu staigāja pirms vairāk nekā trim miljoniem gadu, varētu būt mirusi pēc kritiena no koka. Šādu pieņēmumu izteikuši amerikāņu zinātnieki, rūpīgi izpētot augstas izšķirtspējas datortomogrāfijas attēlus.
Tajos atklāts, ka Lūsijai lūzis augšdelma kauls, kas fosilijām nebūt nav raksturīgi, kā arī gūti citi skeleta bojājumi, raksta The Independent.
Traumas sakrīt ar tām, kādas gūtu «pie samaņas esoša būtne, ja, krītot no augstuma, nolūkā slāpēt triecienu, būtu izstiepusi roku», sacījis Teksasas universitātes antropoloģijas un ģeoloģijas zinātņu profesors Džons Kapelmans.
Profesors arīdzan norāda, ka datortomogrāfija atklājusi arī citu kaulu lūzumus, taču ap šīm vietām nav manāmas dzīšanas pēdas. Tas nozīmē, ka Lūsijas nāve iestājusies ātri vien pēc traumu gūšanas.
Kapelmana pētījumā, kas aprakstīts žurnālā Nature, arīdzan aprakstīts iespējamais kritiens. Profesors uzskata, ka 3 pēdas un 6 collas (apmēram 1 metrs un 7 centimetri) garā Lūsija kritusi no vismaz 12 metru augstuma un pret zemi triekusies ar 56 km/h ātrumu.
Tai pašā laikā netrūkst arī Kapelmana teorijas noliedzēju. Piemēram, Kalifornijas universitātes (Berklijā) paleoantropologs Tims Vaits pētījumu nosaucis par nepareizu diagnozi, jo neesot ņemti vērā daudzi citi skeleta bojājumi, kā arī varbūtība, ka plaisas radušās dabisku spēku ietekmē, gadu gaitā.
Labi saglabājies Lūsijas skelets tika atrakts 1974.gadā Etiopijā. Tas zinātniekiem sniedz vērtīgas ziņas par cilvēka evolūciju, tai skaitā lika saprast, ka cilvēka priekšteči staigāja stāvus vēl pirms smadzeņu evolūcijas.
Lūsija pieder agrīno humanoīdu sugai, kuras nosaukums latīņu valodā ir Australopithecus afarensis. Šī suga Āfrikā mitinājās pirms 3-4 miljoniem gadu.
