/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/17/10389959t1hfb7c.jpg)
Varbūtība, ka Zeme līdz 2020.gadam tiek pakļauta ārkārtīgi spēcīgai, pat postošai magnētiskajai vētrai, kāda amerikāņu zinātnieka skatījumā ir 1:8 jeb aptuveni 12 procenti.
Postošas Saules vētras iespējamība - 1:8 (91)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runa šajā gadījumā ir par tāda mēroga Saules uzliesmojumu, kura laikā Visumā izsviestā koronālā matērija uz Zemes saceltu tādu magnētisko vētru, kas radītu triljoniem dolāru lielus zaudējumu un no kuras atkopšanās ilgtu līdz pat desmit gadiem, vēsta Wired.com.
Tik spēcīgi Saules izvirdumi ir reti, taču notiek. Līdz šim lielākais fiksēts pirms nedaudz vairāk kā 150 gadiem - 1859.gada 1.septembrī. Toreiz astronoms Ričards Karingtons novēroja ārkārtīgi spilgtu Saules uzliesmojumu, pēc kura Zemes virzienā ar 6,5 miljonu kilometru stundā ātrumu tika raidīta gigantiska lādētu daļiņu plūsma. Mūsu planētu tā sasniedza apmēram diennakti vēlāk.
Ziemeļblāzma, ko parasti novēro polārajos reģionos, toreiz bija redzama gandrīz visā pasaulē, pat Kubā. Telegrāfa tīklos radās pārslodzes un daudzas stacijas vienkārši nodega, savukārt magnētisko novērojumu stacijas fiksēja pamatīgas Zemes magnētiskā lauka izmaiņas.
Sandjego (ASV) bāzētās kompānijas Predictive Science kosmosa fiziķis Pīts Railijs ir izskaitļojis, ka iespēja līdzīga mēroga uzliesmojumam atkārtoties tuvāko desmit gadu laikā ir vairāk nekā 10 procenti. Ja tā notiktu, sekas būtu katastrofālas. Pirmkārt rastos traucējumi elektroapgādē (1989. gadā spēcīgas magnētiskās vētras dēļ 90 sekunžu laikā miljoniem cilvēku Kanādā palika bez elektrības uz deviņām stundām) un tiktu traucētas satelītu komunikācijas. Bet tālāk jau sāktos ķēdes reakcija - būtu traucējumi transporta sistēmā, finanšu iestāžu darbā, aizietu postā milzīgi pārtikas krājumi, jo pārstātu darboties dzesējamās noliktavas, u.tml. Rezultātā kopējie zaudējumi būtu mērāmi triljonos.
Tikmēr citi eksperti norāda, ka enerģijas kompānijas apzinās ar Saules vētrām saistītos riskus un šāda notikuma gadījumā būtu gatavas laikus rīkoties, lai atslēgtu apdraudētās elektroapgādes sistēmas un sāktu strādāt avārijas režīmā ar apgādi no apdraudējumam mazāk pakļautiem reģioniem.