Septiņi interesanti fakti par pundurplanētu Cereru

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) lidaparāts Dawn ir sasniedzis pundurplanētu Cereru un sāks tās detalizētu izpēti.

 
Cerera fotogrāfijā, ko 2004.gada 24.janvārī uzņēma Hubble kosmiskais teleskops
Cerera fotogrāfijā, ko 2004.gada 24.janvārī uzņēma Hubble kosmiskais teleskops Foto: NASA

Pirmais atklātais asteroīds

Cereru 1801.gada 1.janvārī atklāja sicīliešu astronoms Džuzepe Pjaci. Asteroīds tika atklāts, balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem, ka starp Marsu un Jupiteru vajadzētu būt vēl vienai planētai. Dīvainā kārtā vēlāk izrādījās, ka matemātiskie aprēķini ir nepareizi, raksta Space.com.

Lai vai kā, Cerera tika atklāta un ierindota starp planētām. Pēcāk, kad tika atklāti vēl vairāki lieli objekti asteroīdu joslā, tā tika pazemināta līdz asteroīda statusam. Cereras statuss vēlreiz tika mainīts 2006.gadā - tā kļuva par pundurplanētu. Tajā pašā gadā par pundurplanētu kļuva arī līdz tam par pilnvērtīgu planētu dēvētais Plutons.

 
1.gadsimtā veidota Cereras statuja, kas šobrīd atrodas Nacionālajā Romiešu mākslas muzejā Meridā, Spānijā
1.gadsimtā veidota Cereras statuja, kas šobrīd atrodas Nacionālajā Romiešu mākslas muzejā Meridā, Spānijā Foto: Wikipedia/Oscurecido

Nodēvēta romiešu dievietes vārdā

Pjaci savu atklājumu nodēvēja romiešu zemkopības un ražas dievietes vārdā. Cerera tika uzskatīta arī par Sicīlijas patronesi. 1803.gadā asteroīda vārdā tika nodēvēts ķīmiskais elements cērijs (Ce). Cērijs, kā raksta Vikipēdija, ir mīksts, ķīmiski aktīvs metāls un ir otrais aktīvākais lantanīds. Dabā cērijs ir sastopams polimetālisko rūdu sastāvā, tas ir izplatītākais retzemju elements. Cērija oksīdu lieto par abrazīvu stikla pulēšanai. Dažus cērija sakausējumus (mišmetālu) lieto par šķiltavu krama materiālu, jo tie berzes iedarbībā ļoti viegli veido dzirksteles.

 
Foto: NASA/JPL-Caltech

Uz Cereras ir mistiski spoži plankumi

2014.gada nogalē un 2015.gada sākumā, lidaparātam Dawn tuvojoties pundurplanētai, astronomu uzmanību piesaistīja divi neparasti spoži plankumi, kas uz Cereras atrodas kādā krāterī apmēram 19o ziemeļu platuma grādos. To izcelsme un daba ir mīkla, jo nav nekādu pazīmju, ka plankumi varētu būt, piemēram, vulkāniskas izcelsmes. Pētnieki pieļauj, ka tādējādi tie ir kāda īpaši labi atstarojoša viela augstā koncentrācijā ļoti mazā apgabalā. Piemēram, ledus vai kādi sāļi. Cerams, Dawn šo mīklu atrisinās.

 
Mākslinieka interpretācija: Dawn tuvojas Cererai
Mākslinieka interpretācija: Dawn tuvojas Cererai Foto: NASA/JPL-Caltech

Uz pundurplanētas vērojami tvaika izvirdumi

Heršela kosmiskā observatorija (Herschel Space Observatory) nesen konstatēja, ka no Cereras noplūst ūdens tvaiks. Ekspertiem izskatās, ka tvaika mutuļi rodas divās vietās, turklāt viena ir ļoti tuvu minētajiem spožajiem plankumiem. Tas dod pamatu minējumam, ka uz Cereras ir aktīvi ledus vulkāni. Cita iespēja - atklātam kosmosam pēc kāda lidojoša objekta, piemēram, komētas trieciena varētu būt atsegti mūžīgā sasaluma reģioni. Katrā ziņā tā ir vēl viena mistērija, ko Dawn mērinstrumentiem nāksies risināt.

 
Cereras attēls, ko Dawn uzņēma 2015.gada 25.janvārī, atrodoties aptuveni 237 tūkstošu kilometru attālumā
Cereras attēls, ko Dawn uzņēma 2015.gada 25.janvārī, atrodoties aptuveni 237 tūkstošu kilometru attālumā Foto: NASA/JPL-Caltech

Nav izslēgta pazemes okeāna eksistence

Ūdens tvaika geizeri varētu liecināt arī par to, ka zem Cereras virsmas ir okeāns un tas varētu būt piemērots dzīvības formām. Tā vismaz uzskata daži zinātnieki.

Jāpiebilst, ka zinātniekiem ir aizdomas par pazemes okeāniem arī uz Saturna pavadoņa Encelāda un Jupitera pavadoņa Eiropas. Okeānu ūdens uz šiem mēnešiem varētu būt saglabājies šķidrā veidā spēcīgo paisuma un bēguma spēku ietekmē. Tos savukārt nosaka tuvējo planētu milzīgā masa un gravitācija, kā arī pārējie to dabiskie pavadoņi.

Cerera milzīgiem gravitācijas spēkiem nav pakļauta, taču siltums, kas ūdeni uztur šķidrā veidā, varētu nākt no pundurplanētas kodolā notiekošiem radioaktīviem procesiem.

 
Cerera
Cerera Foto: NASA/JPL-Caltech

Cerera ir apaļa

Atšķirībā no citiem asteroīdu joslas objektiem Cerera ir apaļa. Iemesls - pundurplanēta ir pietiekami liela (diametrs ir apmēram 950 kilometru), lai tā gravitācijas ietekmē ieņemtu lodes formu.

Zinātnieki uzskata, ka apaļiem kosmiskajiem objektiem ir raksturīga daudzveidīga iekšiene. Cereras gadījumā tas nozīmē iespēju, ka kodols varētu būt klinšains, mantiju varētu veidot ledus, iespējams, arī ūdens šķidrā agregātstāvoklī, bet garozu varētu veidot putekļu slānis.

 
Cereras fotoattēls, ko Dawn uzņēma 2014.gada 1.decembrī no aptuveni 1,2 miljonu kilometru attāluma
Cereras fotoattēls, ko Dawn uzņēma 2014.gada 1.decembrī no aptuveni 1,2 miljonu kilometru attāluma Foto: NASA/JPL-Caltech

Cererai varētu būt atmosfēra

Cerera ir salīdzinoši tālu no Saules, tomēr zinātnieki pieļauj iespēju, ka pundurplanētas virsma var uzsilt līdz pat -38 grādiem pēc Celsija. Ja uz virsmas ir ledus, tas sublimācijas procesā (izlaižot šķidro agregātstāvokli) varētu uzreiz pārvērsties gāzē un veidot sava veida atmosfēru ap pundurplanētu. Dažas sublimācijas pazīmes līdz šim jau ir novērotas, un Dawn noteikti meklēs vēl.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu