Kanibālisma pētnieks: Cilvēkus nav vērts ēst tikai barības dēļ

 

Patērējot uzturā vienu cilvēka ķermeni, var iegūt vairāk nekā 125 000 kaloriju, noskaidrots jaunā pētījumā, vēsta izdevums «The New York Times».

Vairāk nekā desmit gadus Braitonas Universitātes arheologs Džeimss Kols (James Cole) pēta cilvēku kanibālismu paleolītā (senākajā akmens laikmetā), kas sākās pirms 2,5 miljoniem gadu un beidzās pirms 10000 gadu.

«Mani interesēja, cik barojoši mēs patiesībā esam,» atzina Kols.

Reklāma

Šī aizraušanās noveda pie tā, ka viņš izveidoja to, ko varētu nosaukt par kaloriju skaitīšanas rokasgrāmatu kanibāliem, ko viņš publicēja žurnālā «Scientific Reports».

Doktora Kola pētījums skar mūsdienu cilvēka agrīnos radiniekus, un viņu īpaši interesē tas, kā uzvedās senie hominīni. Paleolīta kanibālisms ļauj pētīt viņu dzīves iezīmes, skaidroja pētnieks. Ja senie hominīni bija līdzīgi mūsdienu cilvēkiem, viņi varēja nodarboties ar kanibālismu dažādu iemeslu dēļ. To vidū ir rituālie, kultūras, sociālie vai barības iegūšanas nolūki.

Rietumeiropā vairākās vietās arheologi ir atraduši liecības par to, ka agrīnie hominīni ēda savus ciltsbrāļus, piemēram, Gofa alā Anglijā un Sidronas alā Spānijā. Parasti, kad arheologi pēta paleolīta kanibālismu, viņi nošķir rituāla vajadzībām, piemēram, apbedīšanai domāto kanibālismu un kanibālismu, kura mērķis ir iegūt barību.

Lai pārbaudītu, vai kanibālisms notika tikai izdzīvošanas nolūku dēļ, doktors Kols vēlējās noskaidrot, vai cilvēka gaļa vispār varēja nodrošināt barojošu maltīti senajiem hominīniem salīdzinājumā ar citiem dzīvniekiem, kurus viņi tajā laikā varēja nomedīt.

Doktors Kols noskaidroja, ka cilvēka augšstilbos ir 13350 kalorijas, bet apakšstilbos – 4490 kalorijas. Augšdelmi satur 7450 kalorijas, bet apakšdelmi – 1660 kalorijas. Sirds savukārt nodrošina 650 kalorijas, savukārt plaušas – 1600 kalorijas. Tikmēr aknās ir 2570 kalorijas, bet nierēs – 380 kalorijas.

Pētnieks secināja, ka cilvēkus nav vērts ēst tikai barības dēļ. Viena cilvēka gaļa 25 pieaugušiem mūsdienu vīriešiem varētu nodrošināt izdzīvošanai nepieciešamās kalorijas tikai pusei dienas. Tāda pati cilts paleolītā varēja mieloties ar mamutu, kura 3,6 miljoni kaloriju nodrošinātu iztiku 60 dienām. Pat stepes bizons nodrošinātu 612000 kaloriju, kas ļautu iztikt desmit dienas.

Ņemot vērā, ka cilvēks deva tik salīdzinoši mazu kaloriju daudzumu, dažos gadījumos paleolīta kanibālisma piemēri, kas uzskatīti par barošanās nolūku kanibālismu, patiesībā notika sociālu vai kultūras iemeslu dēļ, secināja Kols.

Doktors Kols tomēr apzinās arī sava pētījuma trūkumus. Pirmkārt, izlases kopums ir ļoti mazs. Cilvēka kaloriju aprēķini bija balstīti tikai četru pieaugušu vīriešu līķos, tādēļ nav informācijas par sievietēm vai jaunākiem cilvēkiem. Kols norādīja, ka viņš izmantojis pētījumus no pagājušā gadsimta četrdesmitajiem un piecdesmitajiem gadiem, jo tie vienīgie metodoloģiski atbilda viņa pētījuma vajadzībām.

Tomēr daži uztura eksperti bija kritiski noskaņoti pret Kola pieeju.

«Muskuļu masas, tauku un ķermeņa ogļhidrātu enerģijas saturs ir labi zināms, un četru līķu izmantošana, lai aprēķinātu skaitļus, ir slikts paņēmiens, aprēķinot cilvēka ķermeni,» paziņoja Tafta Universitātes uztura zinātniece Sjūzena Robertsa (Susan Roberts).

Citi uztura pētnieki tomēr uzskatīja, ka Kola izmantotās metodes un aprēķini ir pareizi.

Kornela Universitātes uztura zinātnieks Deivids Levitskis (David Levitsky) skaidroja, ka Kola pētījumā izmantotā metode cilvēka kaloriju aprēķināšanai ir tā pati, ko pētnieki izmanto, lai aprēķinātu liellopu vai citu cilvēka uzturā lietotu dzīvnieku enerģētisko vērtību.

Cits pētījuma ierobežojums ir tas, ka mūsdienu cilvēks pilnībā neatbilst tā seno laiku priekštecim, piemēram, neandertālietim, kura kaloriju skaits varētu būt lielāks.

Dabas vēstures muzeja Londonā antropoloģe Silvija Bello (Silvia Bello), kura arī ir pētījusi seno kanibālismu, piekrīt Kola secinājumiem, ka paleolīta kanibālisms drīzāk bija izvēle, nevis nepieciešamība.

Doktors Kols uzsvēra, ka, neskatoties uz visām atrunām, viņaprāt, pētījumā pareizi aprēķināta cilvēka gaļas kaloriju vērtība.

Atbildot uz jautājumu, vai viņa draugi un kolēģi pēc pētījuma izlasīšanas apmeklēs viņa gatavotās pusdienas, Kols atbildēja apstiprinoši, gan piebilstot, ka galdā liks tikai dārzeņus.


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 59800 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 190000 EUR
Māja
Māja, Sigulda, 170000 EUR