Vulkāniskie pelni gaisā var pārvarēt tiešām pārsteidzoši garas distances. Pētnieki Norvēģijā, arktiskā ezera dibenā atraduši antīkus pelnus, kuru izcelsmes vieta ir vairāk nekā 3000 jūdžu (4800 km) attālumā.
Zinātnieki atrod senus vulkāniskos pelnus 4800 kilometru attālumā no vulkāna
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Man šķita, ka šo pelnu izcelsmes vietai vajadzētu būt Islandei. Šis pētījums liek pievērst uzmanību tam, ka šāda veida pētījumos bieži jāskatās tālāk nekā ierasts,» žurnālistiem paziņoja Bergenas Universitātes pētnieks Viljems van der Bilts (Willem van der Bilt).
Pētījumā atklājies, ka vulkānisko pelnu potenciālais dispersijas laukums var būt daudz lielāks, nekā pieņemts iepriekš. Tas nozīmē, ka īpašos apstākļos vulkāniskie pelni var nokļūt neiedomājami tālu.
«Izvirdums, kura rezultātā radušies šie pelni, bija lielāks nekā vairums, tomēr mazāks nekā daži citi, kas neizsvieda pelnus pa visu hemisfēru,» teica van der Bilts. «Nemitīgās izmaiņas dažādos laikapstākļu faktoros, piemēram, vēja virziens un ātrums, noteikti palīdzēja šiem pelniem pārvarēt tik lielu attālumu.»
«Tāpat kā cilvēka DNS, arī vulkānisko pelnu struktūra un sastāvs ir unikāls,» skaidroja van der Bilts. «Ģeoķīmiskā analīze palīdzēja mums sasaistīt attiecīgo vulkāna izvirdumu ar ezera dibenā atrastajiem pelniem.»
Analīzes pierādīja, ka pelni cēlušies no 7000 gadus sena vulkāna izvirduma Kamčatkas pussalā, Krievijā.
Šis un citi līdzīgi atklājumi var palīdzēt zinātniekiem vēsturisko klimata izmaiņu pētniecībā.