Viduslaikos sieva varēja iesūdzēt tiesā vīru, ja tam «nestāvēja»

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Public Domain

16. gadsimta Eiropā saraut laulību saites nebija tik viegli kā mūsdienās, kad par oficiālas šķiršanās iemeslu var kalpot pat sīkākā kaprīze. Toreiz pastāvēja tikai ārkārtīgi specifiski iemesli, kas ļāva pārim izšķirties, to skaitā – sievas sūdzības, ka vīram «nestāv».

Lai arī šķiet pašsaprotami, ka mūsdienās impotence ir biežs iemesls, kāpēc neapmierinātās sievas izvēlās šķirties no saviem vīriem, tomēr avoti liecina, ka laulības dēļ šāda iemesla tika anulētas jau 13. gadsimta Francijā, Spānijā un Anglijā. Dažos gadījumos vīra nespēja apmierināt savu sievu bija vienīgais legālais un pieņemamais iemesls laulības saišu saraušanai.

Ņemot vērā, ka laulības izgudroja baznīca ar mērķi, lai cilvēki radītu pēcnācējus un nevarētu tik viegli izsprukt no šīs atbildības, impotence bija pietiekams iemesls, lai auglīgā sieva varētu doties jauna, spējīgāka kavaliera meklējumos.

Lai noskaidrotu vai sieva savu vīru neapsūdz nepatiesi, tika noturēta tiesa, kuras laikā varas pārstāvjiem bija vīra erekcijas kvalitāte jāpārbauda praksē, burtiski ielaužoties laulātā pāra guļamistabā.

Izdevums «The Paris Review» raksta: «Dažos gadījumos, pāri gultā tiesneši novēroja caur plānu papīra aizslietni. Citreiz neliels cilvēku pulciņš vēroja pāri caur nelielu durvju spraugu. Viss pierādījumiem vajadzīgais process aizņēma divas stundas. Gan pirms, gan pēc seksuālā akta tika veiktas pārbaudes, lai novērstu iespējamo krāpniecību. Katrs laulātais tika izģērbts un izmeklēts visās iespējamajās atverēs.»

Tā kā šķiršanās tajā laikā bija gandrīz nepieļaujama, bieži vien nepietika ar ātru tiesas procesu. Pāriem pēc tiesas bieži vien bija jāgaida trīs gadi, līdz tika pieņemts lēmums. Šo gadu laikā sievai bija jāpierāda, ka viņa nav vainīga pie vīra erekcijas problēmām.

Itāļu vīriešus, kurus turēja aizdomās par impotenci, pārbaudīja, iedodot tiem seksuālo iekāri pastiprinošus līdzekļus, lai «seksa eksperts» varētu pārliecināties, ka vīrietis tiešām ir nespējīgs uzbudināties. Savukārt spāņu vīriešiem klājās vēl baisāk: viņu dzimumlocekļi tika iemērkti sākumā karstā, bet pēc tam aukstā ūdenī, lai varētu novērot asins cirkulāciju tajos.

Kopš tā laika impotences ārstēšanā zinātne gājusi uz priekšu ar platiem soļiem. Pirms Viagras izgudrošanas, zinātnieki centās «atdzīvināt» impotento vīriešu dzimumlocekļus gan ar prostatas sasildīšanu, metāla caurulēm, kuras ievietoja urīnizvadkanālā, krokodilu mazuļu sirdīm, ar ko ieberzēja dzimumlocekļus un pat sēklinieku transplantāciju, kas, tiesa, pilnībā izgāzās.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu