Tuksnesis var pārklāt Latviju

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste intervijā portālam TVNET brīdina, ka, turpinoties šādai aktīvai mežu izciršanai, nākotnē meži var zaudēt savu daudzveidību, tādā veidā negatīvi ietekmējot visu dzīvo radību.

Nav savu ciparu

Vilkaste atzīst, ka VARAM nav savu datu par valsts mežu izciršanu. Neesot citu variantu, kā paļauties uz Zemkopības ministrijas (ZM) sniegto informāciju.

Savukārt tajā nekonstatē pārāk aktīvu Latvijas valsts mežu izciršanu ne pēdējos 20 gados, ne tieši krīzes laikā, kad sākās masveida mežu izciršana. Taču vienlaikus ministrijas pārstāve ir informēta par to, ka

pašvaldības un iedzīvotāji sūdzas par mežu izciršanu.

Cilvēki Kurzemes un Jaunpiebalgas pusē bija neapmierināti par kailciršu koncentrāciju, pārāk lieliem ciršanas apjomiem un blakcirtēm. “Nav gluži tā, ka visi ar to būtu apmierināti.”

ZM nepiekrīt vides novērtējumam

Sabiedrībai būtu vairāk iespēju izteikties par šo visiem svarīgo jomu, ja VARAM būtu izdevies veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu astoņiem “Latvijas Valsts mežu” apsaimniekošanas plāniem. Pēc ļoti smagām diskusijām tam nepiekrita ZM.

Stratēģiskā novērtējuma laikā būtu bijusi iespējama diskusija ar sabiedrību, cilvēki varētu iegūt vairāk informācijas par Latvijas valsts mežu apsaimniekošanu, kā arī pati ciršana būtu izsvērtāka un pārdomātāka.

Patlaban iedzīvotājiem nav nekādu iespēju ietekmēt nelikumības valsts mežos.

Runājot par privāto mežu īpašniekiem un viņu rīcību, Vilkaste sacīja: “Privātajiem nav maksimālā ciršanas apjoma. Būtībā privātie var nocirst, cik viņi grib. Tikai tirgus regulē, cik daudz cērt.”

Jautāta, vai pieļaujams, ka privāto mežu īpašnieki cērt, cik grib, VARAM pārstāve sākumā pauda pārliecību, ka “nekad nebūs tā, ka nocērt visu”. Vienlaikus viņa pēc tam piekrita, ka

nav garantiju, ka privāto mežu īpašnieki neizcērt visu savu īpašumu.

“Teorētiski viņi var to izdarīt.”

Privātajiem mežu cirtējiem patlaban ir jāievēro tikai normas par koku ciršanas vecumu un dabas aizsardzības prasības mežā.

Daudzveidība apdraudēta

Turpinoties mežu aktīvai izciršanai, Latvijas meži var kļūt viendabīgāki un vienveidīgāki. Tāpat vienā brīdī var rasties situācija, ka vairums mežu ir samērā jauni un nav vairs veco mežu.

Ciršana apdraud daudzveidību mežā. Taču daudzveidība dabā ir ļoti būtiska.

“Dabā ir tā – jo daudzveidīgāk, jo labāk. Gan no sugu, gan biotopu viedokļa. Jo lielāka daudzveidība, jo stabilāka sistēma. Piemēram, ja ir vētra, bet visi meži ir viena vecuma, visticamāk, nolauzīs visu esošo jaunaudzi. Ja koki ir dažāda vecuma un dažādas struktūras, tad sistēma ir stabilāka.”

Vai mūsu bērniem būs meži?

Uz jautājumu, vai VARAM pārstāvei ir pārliecība, ka viņas bērniem un mazbērniem Latvijā būs meži, viņa neatbildēja apstiprinoši. Tikai izteica cerību, ka tā notiks.

Tas lielā mērā esot atkarīgs no tuvākā laika īstenotās politikas. Lai arī tuvākajiem gadiem ir noteikta konkrēta ciršanas tāme, tomēr

ir bažas, ka ciršanas tāmi pēc dažiem gadiem var būtiski palielināt.

“Tā varētu būt viena no problēmām. Pagājušajā reizē bija tieši tāpat. 2008.gada beigās bija ekonomiskā krīze. Pēkšņi burtiski nedēļas laikā valdībā parādījās rīkojums, ka palielina ciršanas apjomu. Tas ar mums vispār netika skaņots. Šādi riski pastāv vienmēr.”

Būtisku ietekmi uz nozari atstās Mežu likums, kura grozījumiem iesniegti daudz dažādu priekšlikumu (skat. resursos).

Jāuzmana priedes un apses

Atļaujot lielākus ciršanas darbus, saruktu veco mežu īpatsvars. Vissliktāk tas varētu ietekmēt priedes. “Vienā brīdī būs ļoti maz veco priežu.”

Kas tur slikts? “Tas, ka būs tikai jaunaudzes. Slikti arī no ciršanas viedokļa – nebūs, ko cirst. No sugu un ekosistēmu viedokļa – tas izmaina un rada sekas gan uz putniem, gan uz citām dzīvām radībām.”

Cilvēkiem vairs nebūs pieejams tradicionālais mežs, kur sēņot.

Tāpat apdraudētas ir apses, kurām plāno samazināt atļauto ciršanas vecumu.

Sola rūpīgu uzmanīšanu

Meža likuma grozījumus iniciēja ZM, un VARAM pārstāve sola rūpīgu sekošanu, lai grozījumi nepasliktinātu situāciju mežos. Kā vienu no jautājumiem, kam vides aizstāvji pievērsīšot īpašu uzmanību, Vilkaste min ciršanas apliecinājumu izsniegšanu.

Vides speciālisti mežus dabā redz reti

VARAM speciāliste atzīst, ka daudzo papīra darbu dēļ uz mežiem izdodas aizbraukt reti. “Mēs vispār, godīgo sakot, ne pārāk bieži kaut kur braucam, jo ir tik daudz papīra darbu, ka diemžēl nav laika izbraukt dabā un paskatīties.”

Kailcirtes ministrijas pārstāve nav redzējusi saistībā ar darbu, bet gan ar personīgiem izbraukumiem.

Sajūtas tāpat kā vairumam cilvēku neesot bijušas patīkamas: “]Diez vai kādam patīk tikko izcirsta kailcirte. Var saprast sabiedrību. It īpaši, ja tas ir blakus cilvēka īpašumam.”

Sodiem jābūt bargākiem!

VARAM pārstāve skaidri neatbild, vai sodus par nelikumīgu un neatbilstošu mežu izciršanu vērtē kā atbilstošus: “Droši vien kā kurā situācijā.” Viņa atgādina, ka par nelikumīgu ciršanu iestājas arī kriminālatbildība.

Bēdīgs secinājums

Sarunas noslēgumā jautāju Vilkastei, vai valstī ir ilgtermiņa skatījums uz mežu politiku. Pēc ilgāka klusuma brīža pārformulēju jautājumu – vai mēs zinām, kas būs pēc 20 vai 50 gadiem, vai valstī ir skaidra vīzija. Viņas pirmā atbilde ir: “Droši vien nē.”

Patreiz esot ļoti grūti pateikt, vai un kādi mežu būs mūsu vecumdienās...

Neapsola sargāt mežus

Arī vaicāta, vai var apsolīt, ka VARAM darīs visu, lai mežus aizsargātu, Vilkaste to nesola, tikai nosaka: “Mēs varam rīkoties tikai tajā kompetencē, ko mums nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi. Ja runājam par dabas aizsardzību, mēs saistībā ar to saskaramies ar ārkārtīgi negatīvu attieksmi, ka mēs gribam kaut ko ierobežot, ka ir ciršanas ierobežojumi.”

Šādu attieksmi paužot gan iedzīvotāji un uzņēmēji, gan pašvaldības, gan ZM.

Pret dabas aizsardzību iebilst absolūti visi

- ka tas viņiem uzliek aprobežojumus, ka netiek pietiekami kompensēti. Tas, ko mēs varam izdarīt, tas pamātā vienmēr būs kompromiss – vienošanās ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.”

Vai viena ministrija ir pārāka par citām?

Pēc sarunas ar VARAM pārņem sajūta, ka ministrija lielā mērā ir bezpalīdzīga pasargāt mežus no izcirtējiem.

Nepamet priekšstats, ka šai jomā toni diktē ZM, un Vides ministrija, kurai būtu jācīnās pret mežu izpostīšanu, nostājusies tādā kā pabērna lomā. Sak - kā vecākais brālis teiks, tā darīsim...