Kā iegūt grezno zaļsvārci

Turpretī vecāki nonāk izvēles priekšā – pirkt mūsu mežos augušu zaļsvārci vai tās svešzemju māsu pilsētas tirdziņā vai arī tās izraudzīšanos pārvērst neaizmirstamā piedzīvojumā kopā ar ģimeni, izvēloties savu svētku rotu mežā. Lai viss notiktu likumīgi, kociņa sarūpēšanā jāievēro vairāki nosacījumi.

Savā mežā – bez atļaujas

Valsts meža dienesta (VMD) Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Guntars Vāvers norāda, ka privāto īpašnieku audzēs bez saimnieka atļaujas nevienam nav tiesību lūkot zaļsvārci. Savukārt Ziemassvētku eglītes ciršanai savā īpašumā nav nepieciešama speciāla atļauja. Noskatītā kociņa celma apkārtmērs nedrīkst pārsniegt 12 centimetru. Ja eglītes savā īpašumā plānots cirst lielākos apjomos, piemēram, tirdzniecībai, VMD speciālisti iesaka izmantot kādu no Meža likumā noteiktiem ciršu veidiem.

Normatīvajos dokumentos nav paredzēts speciāls ciršanas apliecinājums tieši Ziemassvētku eglītēm. Likumā norādīts, ka ciršanas apliecinājums nav nepieciešams, ja kopšanas cirtē tiek izcirsti kociņi, kuru celmu apkārtmērs nepārsniedz 12 centimetru. Tomēr ir ieteicams mežniecībā izņemt ciršanas apliecinājumu. Tādējādi mežniecības darbinieki būs informēti, ka meža īpašniekam ir izsniegta atļauja, un būs zināms, kāpēc tiek cirsts. Šis apliecinājums kalpos arī kā izcelsmi apliecinošs dokuments eglīšu pārvadāšanai. Cērtot eglītes, kas aug uz meža ceļiem, stigām un grāvjiem, nepieciešams ciršanas apliecinājums.

Ja vēlas tirgot

Uzņēmējiem, kuri vēlas nodarboties ar zaļās rotas tirdzniecību, a/s «Latvijas Valsts meži» (LVM) izveidojusi noteiktu kārtību, informē uzņēmuma komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Iedzīvotājiem vai organizācijām, kas grib nopirkt atļauju ievākt nekoksnes vērtības, lai tās realizētu un gūtu ienākumus, jādodas uz attiecīgo mežsaimniecību vai pie meža iecirkņa vadītāja (vai vietnieka). Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izsniegta izziņa (oriģināls), kas apliecina, ka pircējam nav nodokļu parādu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecības kopija (ja reģistrējies kā PVN maksātājs). Valsts mežu darbinieks aprēķinās summu, kura jāsamaksā par eglītēm, zariem vai citām nekoksnes vērtībām. Pircējs var norēķināties skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu. Par saņemto naudu izsniegtā darījuma kvīts vai pēc pārskaitījuma saņemšanas izrakstītā pavadzīme ir dokumentārs apliecinājums nekoksnes vērtību iegūšanai. Papildu informāciju var saņemt LVM meža iecirkņos, norāda T. Kotovičs.

Naudas sodi ir bargi

G. Vāvers atgādina, ka citu īpašnieku mežos bez saimnieka atļaujas nevienam nav tiesību nocirst svētku egli, lai arī tā būtu nolūkota uz stigas, grāvmalā vai zem elektropārvades līnijas.

Privātā mežā trešajām personām eglīšu ieguve saskaņojama ar audzes īpašnieku. Šo faktu ieteicams noformēt rakstveidā, norādot, kas un kam atļauju izsniedzis, minot ciršanas vietu un eglīšu skaitu. Tā tiks atrisinātas arī problēmas gadījumā, ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, lūgs uzrādīt eglīšu izcelsmi apliecinošus dokumentus. VMD uzsver, ka pēc Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa attiecīgiem pantiem naudas sodi ir bargi – no 20 līdz 500 latiem, juridiskām personām pat 1000 latu.

Iekāro tikai galotni

Savām vajadzībām vienu eglīti (celma apkārtmēram jābūt mazākam nekā 12 cm, kas parasti atbilst divus trīs metrus garai eglei) akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» apsaimniekotos mežos drīkst nocirst katrs Latvijas iedzīvotājs.

T. Kotovičs norāda, ka zaļsvārces nav atļauts zāģēt jaunaudzēs. To var darīt uz stigām, grāvmalās, zem elektrolīnijām un citām komunikācijām. Lai nerastos konflikti, LVM pirms eglītes ciršanas vai zaru savākšanas aicina pārliecināties, kam pieder mežs. Visdrošāk to pajautāt LVM mežsaimniecībās vai VMD mežniecībās. Arī šo atļauto eglīti drīkstētu nocirst tikai tas, kurš pirms tam vismaz pāris zaļsvārču meža zemē ir iestādījis. Ne tikai meža darbiniekiem, jebkuram zaļās rotas apmeklētājam mieles sagādā skats, kāds parasti vērojams jaunaudzē pēc Ziemassvētkiem, – no eglītes palicis metru garš stumbenis, jo cirtējs par derīgu atzinis vien galotni. Dažkārt, ejot mājup, cita egle iepatīkas labāk un iepriekš nocirstā tiek nomesta kā nevajadzīga. Zaļsvārci parasti iegūst skuju koku mežos, kur ir egļu paauga. Vietās, kur tādu mežu nav, vajadzētu padomāt par citu alternatīvu: skaistu zaru, eglīti podā vai paša stādītu zaļsvārci pie mājas. To ik gadu varētu uzpost.

Rota vairākiem gadiem

Pēdējos gados aizvien biežāk iedzīvotāji pirms Ziemassvētkiem iegādājas podiņā augošu egli. Konteinerā iestādīta zaļsvārce telpās smaržo ilgāk, arī skujas nenobirst. Pārstādīta tā vēlāk var greznot dārzu. Podā iedēstītu eglīti telpās nevajadzētu turēt ilgāk par divām nedēļām. Siltumā tai var sākt augt jaunie dzinumi. Istabas apgaismojums ir nepietiekams, tādēļ dzinumi stīdz, bet, iznesti laukā, apsalst. Skujkoks nevar nosalt, sliktākajā gadījumā cieš tikai saknes.

LVM speciālisti iesaka eglīti pēc svētkiem novietot vēsākā telpā, piemēram, verandā vai gaišā priekšnamā. Ja pods nolikts uz balkona vai kailas augsnes, to vēlams piesegt ar salmiem vai kādu citu materiālu. Ieteicams augu ar visu konteineru ierakt augsnē. Podā egle var augt ilgi, taču divus gadus pēc pirkšanas tā jāpārstāda lielākā traukā un jāmēslo tāpat kā visi krāšņumaugi, stāsta LVM speciālisti.