/nginx/o/2018/07/16/9722196t1h4e93.jpg)
Lai piekrastes ūdeņos zvejnieki varētu veiksmīgāk apgūt Latvijai noteiktās kopējās mencu nozvejas kvotas, turpmāk būs ļauts mainīties ar to limitiem, paredz valdības akceptētie grozījumi kārtībā par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību.
Grozījumi noteikumos paredz zvejniekiem Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī savstarpēji mainīt tiem ikgadēji piešķirtos nozvejas apjoma limitus mencām. Paredzams, ka šāda nozvejas apjoma limitu apmaiņa uzlabos piekrastes zvejas komersantu saimnieciskās darbības efektivitāti, teikts Zemkopības ministrijas skaidrojumā.
Piekrastes pašvaldības, kuras saviem zvejniekiem iedala mencu nozvejas apjomus, būs atbildīgas par šī procesa saskaņošanu, dokumentāciju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu ikgadējo grozījumu izdarīšanu protokolos, ja no komerczvejniekiem tiktu saņemta attiecīga rakstiska vienošanās.
Mencu nozvejas kvota šajā sezonā Baltijas jūras rietumu daļā ir 574 tonnas, austrumu daļā - 4393 tonnas.
Tāpat grozījumi noteikumos paredz zvejai ar zivju vadu ezeros un ūdenskrātuvēs piemērot aprēķinu, aizstājot zivju vada limitu ar atbilstoši konkrētajām ūdenstilpēm paredzētajiem zvejas rīku limitiem un tiem noteiktām maksām par vienību.
Vienotu limita maksu par zivju vada izmantošanu ezeros un ūdenskrātuvēs nav iespējams piemērot, jo katrā konkrētā ūdenstilpē ir savs zvejas rīku limits ar tam noteikto limita maksu, līdz ar to tas būtu aizstājams, uzsākot zveju ar zivju vadu.
Piemēram, Engures ezerā ir paredzēts kopējais tīklu limits 5980 tīkli un viena tīklu limita cena ir 2,85 eiro. Ja vēlētos uzsākt zveju ar zivju vadu, maksa par šo zvejas limita vienību veidotu 3408,60 eiro, kas ir visu tīklu limitu maksa Engures ezerā. Savukārt ir publiskie ezeri, kuros šī maksas sasniegtu pat 15 000 eiro, jo tajos ir noteikti lielāki zvejas rīku limiti.
Izmaiņas noteikumos izstrādātas, pamatojoties uz Zvejniecības likumu, kas nosaka aizliegumu izmantot zivju vadu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs, izņemot zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos. Saskaņā ar Zvejniecības likumu citās ūdenstilpēs zveja ar zivju vadu notiek pēc pašvaldības ierosinājuma, ievērojot attiecīgas prasības normatīvajos aktos.
Grozījumi noteikumos attiecas uz pašvaldības, iekšējo ūdeņu un piekrastes komerczvejniekiem, Valsts vides dienesta inspektoriem.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)