Aizceļotāji - patrioti - palicēji - vergi - Ntās šķiras cilvēki (98)

Sākšu ar to, ka "treknajos gados" Latvijā tiku strādājis kā nekad līdz tam - darbs vienlaikus vairākos uzņēmumos, skolās un augstskolās, paša (mazais, mikro, niecīgais) uzņēmums. Man "treknie gadi" no iepriekšējiem un tagadējiem atšķīrās vien ar iespējām - lai arī ar milzu pūlēm, lai arī ar traku darbu, bet iespējas bija.

Jāpiebilst, ka darbojos profesionālās izglītības jomā. Un nu 2008. gada pavasarī tapa skaidrs, ka vairs pilnīgi nekas nav skaidrs - ko darīt, kā darīt, vai darīt, kas būs rīt. Un vēl vezumiņš neatbildētu un neatbildamu jautājumu. Pilnīgs apjukums. Vienīgi problēmu katastrofālais pieaugums komplektā ar tikpat katastrofālo darba apjoma un (attiecīgi) ienākumu samazinājumu.

"Atvaļinājums" uz Islandi

Izlēmu paņemt "atvaļinājumu" un aizbraucu uz Islandi. Nevaru teikt, ka uz "galīgi tukšu vietu", bet nebija arī tā, ka "uz visu gatavu". Bija kontakti ar Islandē mītošajiem tautiešiem, biju arī gatavs darīt jebkādu darbu, kaut tādēļ, ka rēķinājos - ar angļu valodu biju stipri "uz jūs", par islandiešu mēli nemaz nerunājot...

Pirmais, kas pārsteidza un ne pa jokam, kā Latvijā valdošajiem nereti tīk apgalvot, - "bankrotējušajā Islandē"  - iedzīvotāju labklājība, biznesa aktivitāte, soc. nodrošinājuma sistēma un tā tālāk. Salīdzinot ar Latviju, šīs lietas, ļoti maigi izsakoties, ir citā kvalitātē. Otrs pārsteidzošākais bija pilnīgs stresa trūkums ikdienas dzīvē. Piemērs - lai arī dzīvoju Reikjavikā, valsts galvaspilsētā, tomēr vai katrs pretimnācējs sveicina - jau patīkami.

Viegli nebija...

Nav ko liegties, sākumā bija diezgan grūti - dzīvojām divatā aptuveni 12 kv.m. istabiņā palielas īres privātmājas otrajā stāvā. Duša, tualete, virtuve un veļasmašīna bija jādala ar pārējiem iemītniekiem - poļu pāri, amerikānieti, islandieti un irāni, kuru vēlāk nomainīja vācietis. Bet - tikai tās patīkamākās atmiņas un manas pirmās nopietnās valodu studijas, turklāt angļu-vācu-poļu vienlaikus.
Istabiņas īre 50 000 ISK ~200 Ls, savukārt pārtikai - ap 40 000 (160 Ls) abiem. Tas nieks naudas, ko izdevās saskrapstīt lv un paņemt līdzi, izzuda gandrīz mirklī. Cenas te ir no mazliet dārgāk (pārtika) kā Latvijā līdz pat 8x dārgāk (datoru daļas, piemēram). 1000 ISK ~ 4 Ls. Meklēju darbu. Un jāsaka, ka arī te neviens ar darba piedāvājumiem virsū neskrien.

Neskatoties uz acīs krītošo atšķirību latviešu savstarpējā saskarsmē (lv ir at-tieksme) un labvēlībā, neviens no viņiem neko lāga līdzēt nespēja. Palīdzēja gadījums - diskusiju laikā ar irāni  par datora problēmām piebiedrojās netālu mītošs čehs. Izrādījās, čehs no rītiem iznēsā avīzes, bet pa dienu strādā celtniecībā par krāsotāju. Izdabūju no viņa firmas nosaukumu, koordinātes atradu telefongrāmatā un prasti braucu turp.

Iekaroju savu vietu

Izrādījās, ka pasta izplatīšanas privātfirmā strādā viena lietuviešu jaunkundze, kura brīvi runā arī krieviski. Sarunājām visu par darbu, bet izrādījās, ka nevaru tikt pieņemts, jo man nav sociālā numura. Kas, kā, ko, kur - palīdzēja noskaidrot (un nokārtot!) cits leišu pāris - kundze jau gadus deviņus Islandē, vīrs kādus septiņus. Kennitala sākumā piešķir uz trim mēnešiem, vēlāk var arī nepagarināt. Man pagarināja automātiski - darbs ir, dzīvesvietu nodeklarēju, bankas kontu atvēru. Nodokļu lietas kārto uzņēmums. Sāku strādāt - cēlos 3.00, līdz 7.00 vajadzēja iznēsāt pa privātmājām 300-500 avīzes, kādreiz žurnālus un reklāmu arī. Bija grūti - iesāku ar pagaidu darbiem - aizstājējs. Ar laiku, pierādījis sevi, ieguvu pastāvīgus maršrutus, vēl mazliet - un arī ērtus maršrutus.

Nu ir pagājuši astoņi mēneši Islandē. Strādāju turpat, tikai nu jau no kādiem 12.00 naktī līdz apt. 6.00 rītā. Avīžu skaits pieaudzis līdz gandrīz 900, alga attiecīgi, bet "pa starpu", pēcpusdienās, privātā kārtā laboju kompjus. Jūtos arī labāk - ikrīta 8-10 km pastaigas svaigā gaisā ar veselību dara brīnumus...

Alga pietiekami laba - par trīs līdz piecu stundu darbu sešas dienas nedēļā iznāk 130 000 ISK (~520 Ls). Sūdzēties grēks, pat zinot, ka islandieši saņem trīs četras reizes vairāk. Svešu naudu neskaitīt vēl vecvecāki mācīja.

Nomainījām dzīvesvietu - divistabu dzīvoklītis ar dušu, tualeti un mazu virtuvīti mēnesī izmaksā 90 000, internets 6000.

Detaļas:
- VISI komunālie kopā vēl ap 7000;
- Reikjavikā nav nevienas katlumājas - viss siltums nāk "no zemes dzīlēm";
- Tā kā ir īres līgums, pašvaldība atgriež 18 000 ISK;

Pārtika visiem (bijām trijatā, tagad esam palikuši divi) 60 000 - 40 000 ISK. Stāvus bagāts netiksi, bet par izdzīvošanu arī (ik mirkli kā Latvijā) galva nesāp...

Sestdien-svētdien ir Brīvdienas! Ne iespēju, ne vajadzības un ne vēlēšanās strādāt. Pa Latvijas treknajiem gadiem jau biju paspējis aizmirst, ka tādas arī ir. Top izklaide mums ir baseins - tādi te (zem klajas debess) ir katrā miestā, katrā Reikjavikas rajonā. Cena ~250 - 320 ISK; salīdzinājumam - par litru benzīna "jāšķiras" no 204 ISK. Apmeklējam divas trīs reizes nedēļā, arī -11 grādos. Relaksācija ne pa jokam.

Tagad, kad esmu "atgājis" no lv ikdienas ritma, apkārtnes, attiecībām ar apkārtējiem un vispār - Latvijas fona, kad smadzenes "attīrījušās" un atpūtinātas, nervu sistēma arī "iegājusi rāmjos", šķiet, var izdarīt arī vienu otru secinājumu.

Dārgie tautieši, Latvijas zemes apdzīvotāji, lai ko jums un mums arī "nefleitētu" valdītāji, - IR iespējams dzīvot arī citādi. Ne tādā ārprāta, naida un permanenta konflikta situācijā, kāda ikdienā valda Latvijā.

IR iespējams valdības un sabiedrības, politikas un indivīda personiskās brīvības, biznesa un soc. aprūpes attiecības sakārtot tā, lai tās nevis būtu visiem par nastu un neizpildāmas (lv), bet labprāt visiem pieciešamas (IS). Turklāt, izrādās, tas nemaz nav tik grūti.

Piemēri? "Bankrotējušajā Islandē"? Papilnam!

Nodokļu maksāšana.
Izīrētājs un īrnieks vienojas par īres maksu, piem., 70 000 ISK. Kontraktā norāda un maksā 90 000 ISK. Izīrētājs nodokļos samaksā 20 000, bet pašvaldība īrniekam atmaksā 18 000 ISK. Summas gan var atšķirties atkarībā no pašvaldības.
Ja strādā oficiāli, tad maksā nodokļus (ienākuma vien 37,5%), bet par 100% slodzi valdība piemaksā fiksētu summu (piem., manā gadījumā) 42 000. Vai nav kas līdzīgs progresīvajam IIN?

Sociālā nodrošināšana.
Bezdarbnieka pabalsts kopš 2010. gada 1. janvāra ir "nogriezts" - maksimāli 130 000, taču iespējams strādāt uz 50% un saņemt 50% bezdarbnieka pabalstu vienlaikus.
Atlaides visādām medicīnas darīšanām, medikamentiem utt. vēl arvien ir ļoti ievērojamas.

Izklaide.
Tas pats baseins. Ja pērk vienu biļeti - 320 ISK, ja 10 uzreiz, katra 250 ISK. Apmeklējuma laika ierobežojums - baseina darba laiks, parasti 10.00 - 22.00.
Vietējie latvieši smej - atšķirībā no Rīgas Reikjavikā zāle aug pati. Uz vulkānu pelniem - zemes te praktiski nav. Īstenībā vai visa zāle pilsētā ir atvesta velēnu ruļļos un uzklāta. Toties, nemaz nerunājot par iespēju tajā atsēsties un/vai atgulties - lielākā daļa sabiedrisko masu pasākumu notiek ne jau nu uz asfalta. Tāpat automašīnas noparkošana uz tā nevienu neizbrīna - normāla parādība.

Sadzīve.
Parkošanās maksa pilsētā - lielākā, ko esmu redzējis, ir 60 ISK stundā. Maksas stāvvieta darbdienās līdz 18.00, sestdienās līdz 13.00.
Ziemā lielveikala stāvvietā rūcošs tukšs džips vai Lexus nav nekāds retums - pa 2009. gadu visā Islandē esot nozagtas divas vai trīs automašīnas...
Toties vai visiem kaķiem zvaniņi kaklā - saka, lai tie nemedītu putnus. Klaiņojošus suņus neesmu redzējis nevienu. Pie mājas ķēdē arī ne.

Alkohols.
Alkohola tirdzniecība ir valsts monopols. Visā Reikjavikā ir 2 veikali, kur darbdienās alkoholu var iegādāties līdz 20.00. Pārējie - līdz 18.00. Sestdien tikai līdz 18.00, svētdien visi slēgti.
Piektdienas vakaros visā pilsētā dzīres iet vaļā uz nebēdu, toties naktī no svētdienas uz pirmdienu vai kapa klusums - rīt jāstrādā...

Sabiedrība.
Sākot ar to, ka redzami uzkrītoši (pēc lv) daudz invalīdu, kuri tiek uztverti gluži dabiski, jūtas brīvi, problēma kaut kur ietikt ar ratiņiem nepastāv. Un beidzot ar to, ka Islandes premjerministre itin nemaz neslēpj to, ka ir lesbiete.
Rudenī apmeklējām vienus no vai visas pilsētas svētkiem - praida gājienu un koncertu. Satiksme slēgta bija kopumā nepilna puskilometra garumā. Ir atšķirība no Rīgas, kur katrs pasākums centrā izraisa vai katastrofu transportā, vai ne?

...un tā turpināt varētu vēl un vēl...

Un nu - "gardais kumosiņš" zākātājiem un ķengātājiem

Manuprāt, Latvijas zemē dzīvojošiem un jo sevišķi esošajai valdīšanai vajadzīga ne tik daudz finansiāla palīdzība, bet, pirmkārt, psihiatriska ārstēšana. Rādās, ka kaite - savstarpējā kasīšanās, naids, nemitīgie konflikti starp jebkurām un visām sabiedrības grupām, valsts un privātajām institūcijām, valdību un sabiedrību, policijām un indivīdu... - ir sasniegusi tādus apmērus un dziļumus, ka psihoanalītiķis vairs līdzēt nespēs.

Un nez, ko konstruktīvu var pasākt savstarpējo kašķu nomocīta cilvēku grupa?
Iedodiet tādiem naudaszīmi - viņi ne tikai sakausies savā starpā, viņi arī to naudaszīmi driskās saplūkās, plēšoties, kuram vairāk to gribas... VISU...

Vai jums nešķiet, ka Latvijā kaut kas jau pašos pamatos ir greizi?

Demokrātija, liberālisms, cilvēktiesības, budžets, IKP, likumi, saeima, MK, telšu pilsētiņa, starptautiskie reitingi ... kam tas viss ir derīgs, ja nerada DZĪVEI derīgu vietu, vidi, valsti?

Vai beidzot būsim pārliecinājušies, ka iedzīvotāji, pilsoņi, ģimenes, vecvecāki, bērni NAV valsts uzturēšanai un valdības pastāvēšanas attaisnošanai domāti...

Iedzīvotāji un pilsoņi ir tie, kas padara valsti par leģitīmu pasākumu, veido to un padara to tādu, kāda tā bija, ir un būs.
Ģimene ir sabiedrības mazākā detaļa, tā detaļa, bez kuras pilnvērtīga sabiedrība pastāvēt nevar.
Vecvecāki ir mūsu atmiņa, mēs lietojam to, ko viņi ir radījuši.
Bērni ir visu mūsu - nākotne - nākamie iedzīvotāji, ģimeņu, sabiedrības un (galu galā) arī valsts veidotāji...

Kā tas nākas, ka šī valsts ir pamanījusies "sačakarēt" visu, kam ir tikusi klāt?

Varbūt būtu vērts beigt savstarpējos kašķus - miers internetā starp aizbraukušajiem un palikušajiem būtu ne slikts iesākums.
Tad palikušie beidzot varētu izmantot aizbraukušo pieredzi, visi kopā - paņemt no visām daudzajām valstīm, kur dzīve izmētājusi latviešus, to LABĀKO un likt lietā Latvijā...

Vai un kad nonāksim līdz atziņai, ka arī latvieši IR pelnījuši labāku dzīvi arī Latvijā?

Ar cieņu, lai arī bez īpašām cerībām uz sapratni, Andris.