ASV pārvaldītajā cietumā Gvantanamo badastreiku pieteikuši jau 92 no 166 ieslodzītajiem, trešdien paziņojušas amatpersonas.
Gvantanamo badastreiku pieteikuši jau 92 ieslodzītie (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
17 no streikotājiem tiek baroti intravenozi. Divi no viņiem ievietoti slimnīcā, bet viņu dzīvībai briesmas nedraud, informēja pulkvežleitnants Semjuels Hauss.
Badastreiks sākās 6. februārī ieslodzījuma vietas 6. blokā, kur tiek turēti 130 cietumnieki. Streiks sākās pēc kārtējās ieslodzīto pārbaudes, kuras laikā cietumsargi pārmeklēja arī cietumnieku Korānus. Šāda cietumsargu rīcība tika interpretēta kā «reliģiskā apgānīšana».
Sākotnēji cietuma amatpersonas noliedza, ka ieslodzījuma vietā būtu sācies badastreiks, bet vēlāk pakāpeniski paziņoja par arvien lielāku streikotāju skaitu.
Tomēr ieslodzīto advokāti apgalvo, ka amatpersonu sniegtā informācija joprojām nav precīza un patiesībā streiko ap 130 cietumnieku.
Hauss aģentūrai AFP atklāja, ka ap 13.aprīli divi ieslodzītie mēģinājuši izdarīt pašnāvību.
Liela daļa pārvesta uz vieninieku kamerām
13.aprīlī aptuveni 60 cietumnieki tika pārvesti no kopējām kamerām uz vieninieku kamerām. Šāds lēmums izraisīja nemierus ieslodzīto vidū, un, lai cietumniekus nomierinātu, sargiem nācies likt lietā ieročus.
Hauss informēja, ka kopējās kamerās pašlaik atrodas vairs tikai desmit līdz 15 ieslodzītie. Viņš lika noprast, ka daudzi cietumnieki atteikušies pakļauties ieslodzījuma vietas noteikumiem un daži joprojām apmētā sargus ar fekālijām un cenšas nosmērēt ar urīnu un asinīm.
Hauss norādīja, ka ieslodzītie varēs atgriezties kopējās kamerās, tiklīdz pakļausies cietuma noteikumiem.
«Viss atkarīgs no pašiem cietumniekiem,» viņš piebilda.
Hauss skaidroja, ka ieslodzīto nošķiršana ļauj arī iztaujāt viņus par badastreiku, lai noskaidrotu, vai viņi paši grib streikot vai pakļaujas citu ietekmei.
Tur cietumā bez apsūdzībām un nepilda solīto par cietuma slēgšanu
Ieslodzītie skaidro, ka badastreiks ir protests pret viņu turēšanu apcietinājumā bez apsūdzību izvirzīšanas, kā arī aizvien sarūkošo iespējamību, ka Gvantanamo ieslodzījuma vieta tiks slēgta, kā to solījis ASV prezidents Baraks Obama.
Cietums Gvantanamo bāzē tika atvērts 2002.gadā, un tajā tika ieslodzītas personas, kas aizturētas toreizējā prezidenta Džordža Buša sāktā pretterorisma kara laikā.
6. blokā ieslodzīti tie aizturētie, kuri nerada nopietnus draudus un kurus ASV varasiestādes neuzskata par īpaši svarīgiem ieslodzītajiem. Šīs nometnes ieslodzīto vidū ir arī 56 jemenieši, kuri nevar atgriezties mājās Obamas noteiktā moratorija dēļ.
Moratorijs noteikts saistībā ar «Al Qaeda» Jemenas atzara pēdējos gados plānotajiem uzbrukumiem. Šā atzara biedru pulkā ir arī bijušie Gvantanamo ieslodzītie.
Obama vēlas slēgt Gvantanamo cietumu, taču viņa ieceri tiesāt ieslodzītos ASV civilajās tiesās neatbalsta Kongress.