Izšķirsies pārtikas liktenis: iespējams, jau drīz bulciņas būs pavisam citādas

Par šo tēmu portāls TVNET izvaicāja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vecāko eksperti veselības veicināšanas jomā Sanitu Lazdiņu.

Lūdzu, izstāstiet, kas īsti ir transtaukskābes un ko sliktu tās nodara veselībai!

Transtaukskābes mēs varētu iedalīt divās grupās. Pirmajā ir transtaukskābes, kas dabiski atrodas dzīvnieku izcelsmes produktos, piemēram, gaļā, taukos, govs pienā un piena produktos. Šajos pārtikas produktos ir gan piesātinātie tauki, gan transtaukskābes, tāpēc mēs neiesakām lietot tos lielos daudzumos ikdienā. Uz šīm transtaukskābēm izmaiņas neattieksies. Savukārt mūsu izstrādātais noteikumu projekts plāno ierobežot mākslīgo jeb rūpnieciski ražoto transtaukskābju lietošanu.

Kas ir rūpnieciski ražotās transtaukskābes?

Rūpnieciski ražotās transtaukskābes ir taukskābes, kas ir pārveidotas pārtikas ražošanas procesos. Ir vairāki veidi, kā tas notiek: eļļu daļēji hidrogenējot, eļļu karsējot augstā temperatūrā, ilgstoši eļļā cepot un fritējot pārtikas produktus.

Piemēram, frī kartupeļu ilgstošas fritēšanas procesā arī veidojas transtaukskābes.

Vai kaitīgās transtaukskābes rodas, karsējot jebkuru eļļu?

Jā, jebkurā eļļā varētu veidoties transtaukskābes, bet visbiežāk runā par palmu un kokosriekstu eļļu.. Lietojot ikdienas uzturā pārtiku, kas satur rūpnieciski ražotas transtaukskābes, tā var negatīvi ietekmēt mūsu veselību.

Veselības ministrija ir iecerējusi noteikt ierobežojumus transtaukskābju daudzumam pārtikas produktos. Kas tieši ir paredzēts?

Mūsu izstrādātais noteikumu projekts noteiks maksimāli pieļaujamo līmeni rūpnieciski ražotajām transtaukskābēm. Tas attieksies uz visiem pārtikas produktiem, kas tiek izplatīti Latvijā, ievesti no trešajām valstīm un piedāvāti arī sabiedriskajā ēdināšanā.

Jaunās normas attieksies ne tikai uz fasētajiem produktiem, bet arī sabiedriskajā ēdināšanā piedāvātajiem.

Vai tagad ir noteikts līmenis, cik daudz transtaukskābju produktā drīkst būt?

Patlaban nav noteikts. Mums ir noteikumi par uztura normām bērnudārzos, skolās, slimnīcās, pansionātos un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Tur ir noteikts, ka bērnu, pacientu un minēto iestāžu klientu uzturā nedrīkst iekļaut margarīnu un konditorejas izstrādājumus, kas satur rūpnieciski ražotas transtaukskābes. Šajos noteikumos ir runa par «daļēji hidrogenētiem augu taukiem», ko mēs arī varam arī saukt par rūpnieciski ražotām transtaukskābēm.

Pasakiet, kādos nosaukumos vēl tās dēvē, lai cilvēki zina, aiz kādiem vārdiem slēpjas kaitīgas vielas.

Populārākais ir «daļēji hidrogenēti augu tauki». Spēkā esošā regula par pārtikas produktu marķēšanu nenosaka, ka uz produkta iepakojuma obligāti jāraksta, kas produkts satur transtaukskābes. Regulā noteikts, ka jābūt norādītam tauku veidam – vai tie ir augu vai dzīvnieku tauki. Tāpat jāuzraksta, vai tie ir «pilnībā» vai «daļēji hidrogenēti».

Cik lielu maksimālo rūpnieciski ražoto transtaukskābju līmeni noteikumi paredz?

Tas ir līdzīgs kā Austrijā un Dānijā – 2% no kopējā tauku daudzuma (2 g uz 100 gramiem).

Plašāk par noteikumu projektu

Kuros produktos visbiežāk rūpnieciski ražotās transtaukskābes atrodamas?

Gribu atgādināt, kāpēc vispār pārtikas produktu ražošanā sāka izmantot rūpnieciski ražotās transtaukskābes.

Tās samazina produkta ražošanas izmaksas, padara produktu pievilcīgāku patērētājam, kā arī pagarina produkta derīguma termiņu un nodrošina labāku izskatu un formu.

Latvijā rūpnieciski ražoto transtaukskābju izmantošana pārtikas produktu ražošanā nav izpētīta, bet, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas veiktajiem pētījumiem, parasti rūpnieciski ražotās transtaukskābes ir atrodamas dažādos pārtikas produktos, tostarp piena produktu izstrādājumos. Dabīgajos piena produktos, piemēram, pienā un krējumā, nebūs rūpnieciski ražotu transtaukskābju.

Pasaules Veselības organizācija min, ka ļoti bieži transtaukskābes atrodamas ātrās ēdināšanas iestāžu ēdienos, piemēram, frī kartupeļos, «chicken nuggetos», kebabos.

Tāpat tās var būt cepumos un citos miltu konditorejas izstrādājumos, piemēram, ruletēs, bulciņās un smalkmaizītēs.

Pasaules Veselības organizācija min arī margarīnu, bet šis produkts bija viens no pirmajiem, no kura izņēma transtaukskābes visā Eiropā, jo ar šo produktu sākās sarunas par rūpnieciski ražoto transtaukskābju neveselīgumu.

Rūpnieciski ražotās transtaukskābes varētu būt arī popkornā, kas paredzēts gatavošanai mikroviļņu krāsnī, kā arī tortiljās un takos. Arī saldētie pusfabrikāti, piemēram, picas un pankūkas, var saturēt rūpnieciski ražotas transtaukskābes, - šiem produktiem ir garš derīguma termiņš. Rūpnieciski ražotās transtaukskābes var būt arī kūku un cepumu cepšanai paredzētajos gatavajos maisījumos.

Sacījāt, ka Latvijas tirgū vispār nav izpētīts, cik daudz rūpnieciski ražoto transtaukskābju satur produkti, bet tagad būs jauna norma, kas noteiks maksimālo transtaukskābju līmeni. Kas to kontrolēs un vai tam būs resursi?

Esam lūguši papildu finansējumu Pārtikas un veterinārajam dienestam, sākot ar 2017.gadu. Viņiem būs nauda laboratoriskajām analīzēm. Viņi analizēs pārtikas produktu paraugus, jo nav cita ceļa, kā noteikt, vai produktā ir rūpnieciski ražotas transtaukskābes. Ceru, ka tas palīdzēs apzināt situāciju Latvijā un mēs zināsim, cik daudz šādu produktu patiešām ir.

Vai ar šo finansējumu sanāks simts vai divas analīzes gadā?

Paredzēts veikt simts analīzes gadā izlases veidā. Valstīs, kas jau ieviesušas transtaukskābju ierobežojumus, arī veic laboratoriskās analīzes izlases veidā.

Nav iespējams pārbaudīt transtaukskābju daudzumu visos produktos.

Tad sanāk, ka lielā mērā tas balstīsies uz ražotāju godaprātu?

Daļēji tā būs. Lai ražotājs varētu rakstīt, ka tā produktos nav rūpnieciski ražotu transtaukskābju, viņam arī pašam būs jāveic analīzes, lai pārliecinātos. Citā veidā nevar noteikt, cik daudz transtaukskābju ir produktā. Vēl grūtāk ir, ja produkts sastāv no vairākām daļām, piemēram, cepuma un šokolādes glazūras. Tad rūpnieciski ražotas transtaukskābes varētu būt abās sastāvdaļās, kas sarežģī aprēķinus.

Cik liels finansējums kontrolēm paredzēts?

Paredzētais finansējums, sākot ar 2017.gadu, nav liels – tie ir aptuveni 63 tūkstoši eiro..

Kad jaunie noteikumi varētu stāties spēkā?

Tas ir strīdīgs jautājums, par ko drīz spriedīs Ministru kabineta komiteja. Pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju noteikumi varētu stāties spēkā 2016.gada 1.janvārī. Paredzēts viena gada pārejas periods, piedāvājot iespēju, ka ražotāji varēs ražot, iztirgot un pārveidot savus produktus līdz 2017.gada 1.janvārim. Savukārt Zemkopības ministrija un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija uzstāj uz trīs pārejas gadiem.

Veselības ministrija, ārsti un uztura speciālisti uzskata, ka viens gads ir pietiekami ilgs pārejas posms.

Arī Austrijā un Dānijā pārejas periods bija nebija ilgāks par vienu gadu. Tagad valdībai jāizšķiras, vai pārejas periods būs viens gads vai arī trīs gadi. Protams, ir atsevišķi produkti, kuru derīguma termiņš ir garāks par gadu. Turklāt Latvijā ir diezgan daudz ražotāju, kas pārtikas produktu ražošanā neizmanto mākslīgās transtaukskābes..

Sarunas sākumā sacījāt, ka rūpnieciski ražotās transtaukskābes ir kaitīgas veselībai. Ko sliktu tās dara?

Dažādi Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes pētījumi apstiprina, ka pārtikas produktu, kas satur rūpnieciski ražotas transtaukskābes, lietošana ir saistītas ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku, jo tās paaugstina kopējo holesterīna līmeni, turklāt paaugstina tieši «sliktā» holesterīna (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna) līmeni un samazina «labā» (augsta blīvuma lipoproteīnu) holesterīna līmeni asinīs. Tāpat pētījumos noskaidrots, ka

rūpnieciski ražotās transtaukskābes ir saistītas ar pieaugošu aptaukošanās, cukura diabēta un vēža risku.

Latvijā ir svarīgi ierobežot rūpnieciski ražotās transtaukskābes, jo sirds un asinsvadu slimību ziņā esam vieni no pirmajiem Eiropā. Latvijā sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis.

Nosakot maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktiem, uzlabosies Latvijas iedzīvotāju uztura paradumi, kas ilgtermiņā uzlabos arī sabiedrības veselības rādītājus.