TV3 raidījumam «Nekā Personīga» kļuvis zināms par šmaukšanos kādā lauksaimniecības nozares zinātniskajā institūtā, kur vairākus gadus eksistējusi tā dēvētā melnā kase. Institūta vadība noliedz, ka būtu līdzekļus no ES fondiem piesavinājusies savām vajadzībām. Daļa pētnieku algas esot tērēta, lai institūts varētu pastāvēt.
Linda Brunava pirms sešiem gadiem beidza bioloģijas maģistrantūras studijas un meklēja darbu kādā zinātniskā institūtā tuvu mājām. Reģionā vienīgais tāds bija Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts. Pētniecei maksāja minimālo algu. Un tad 2013.gada nogalē nāca vilinošs piedāvājums nopelnīt vairāk kādā Eiropas atbalstītā projektā, taču ar vienu nosacījumu - daļa algas būs jānes atpakaļ direktorei Ingai Jansonei.
Pētniece vēl šaubījās, taču Stendes institūta zinātniskās padomes priekšsēdētāja Sanita Zute aicināja piedāvājumu pieņemt, jo tādā gadījumā par Lindu būšot lieli samaksātie nodokļi. Eiropas projekts ilga pusotru gadu.Linda nezināja, ne kur paliek viņas nestā nauda, ne arī to, vai vēl kāds no iesaistītajiem līdzīgi viņai, atsakās no daļas savas algas.
Gadu Linda naudu deva atpakaļ direktorei, taču tad tas sāka viņai traucēt. Par nepamatotas atlīdzības prasīšanu Linda ziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. KNAB Stendē sāka izmeklēšanu. Par amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu KNAB aizdomās turēja gan zinātniskās padomes priekšsēdētāju Sanitu Zuti, gan direktori Ingu Jansoni.
KNAB izmeklētāji Stendē atrada melnās kases grāmatiņu. Par kreisajiem maksājumiem liecināja Linda un citi darbinieki, to pierādīja arī bankas izdrukas. Taču KNAB noticēja vadības skaidrojumiem, ka algas daļas nodošana direktorei bijusi labprātīga un tā ziedota labiem mērķiem. KNAB ierosināto kriminālprocesu šovasar izbeidza.
Eiropas fonda projekta vadītāja Sanita Zute ir krietni atklātāka. Viņa neslēpj, ka daļa pētnieku algām domātā nauda izlietota institūta ikdienas vajadzībām, piemēram, printerim, arī jaunām automašīnas riepām. Ar varu nevienam neesot spiests naudu atdot. Un visi par to ir zinājuši. Tādā veidā esot izlīdzināts iestādes budžets, un vienlaikus mazināta sociālā spriedze darbinieku vidū. Arī viņa daļu savas algas esot maksājusi melnajā kasē.Zute to dēvē par fondu.
Inovatīvā pieeja Eiropas fonda naudām pēc Zutes stāstītā sākusies krīzes gados, kad stipri sarucis Zemkopības ministrijas dotais finansējums institūtam. Ministrija ir nepatīkami pārsteigta par šādu informāciju. Atbalsts tiešām iepriekš samazinājies, taču konkrētajā 2013. Gadā ministrija piešķīrusi pusmiljona finansējumu Stendei, jo uzskatījusi tā pētījumus par nozarei būtiskiem.
Projekta, kurā notikusi šmaukšanās budžets, ir bijis turpat pusmiljons eiro 445 559 . Tā laikā pētniekiem bijis jānoskaidro, kā graudaugi palīdz zarnu slimību prevencijā. Algām no šī projekta tērēta lielākā daļa naudas jeb turpat 280 tūkstoši eiro( 279 566 ). Institūts ņēmis talkā arī Latvijas universitātes sadarbības patnerus. Bet no Stendes projektā iesaistījušies 8 darbinieki. Ja visi devuši savu artavu melnajā kasē , tad neattaisnoti šajā projektā varētu būt vismaz 30 tūkstoši. Projekta administrētāja Valsts izglītības attīstības aģentūra par to neko nezina. Lai gan projekta uzraudzībai jāturpinās vēl piecus gadus pēc tā pabeigšanas.
Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa laikā visiem valsts zinātniskajiem institūtiem veica starptautisku vērtēšanu.Rezultāti bija bēdīgi. No 150 intstitūcijām tikai 15 saņēma augstāko novērtējumu. Institūts Stendē bija viens no 23, par kuriem starptautiskie eksperti teica, ka tie jāslēdz.
Stendi pievienoja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agroresursu un ekonomikas institūtam. Inga Jansone šajā apvienotajā iestādē joprojām vada Stendes pētniecības centru, bet Sanita Zute ir viena no zinātniskās padomes loceklēm , kas uzrauga visa apvienotā institūta darbu.