RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

15.oktobrī Latvijā atzīmēs Baltā spieķa dienu, uzsverot neredzīgo cilvēku varēšanu

LETA
Ilustratīvs attēls | Foto: LETA

15.oktobrī Latvijā atzīmēs Baltā spieķa dienu, uzsverot cilvēku ar redzes traucējumiem uzdrīkstēšanos un varēšanu.

Kā informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Linda Jansone, Baltā spieķa dienas pirmsākumi meklējami jau Lielbritānijā, kad mākslinieks Džeims Bigs cieta negadījumā un zaudēja redzi. Apzinoties satiksmes bīstamību, mākslinieks pastaigu spieķi nokrāsoja baltu, lai būtu vieglāk pamanāms.

Savukārt 1931.gadā Francijā kādā avīzē tika ievietota publikācija ar ierosinājumu, lai neredzīgie lietotu tikai baltas krāsas spieķi, kas kalpotu par brīdinājuma zīmi transportlīdzekļu vadītājiem. ASV Kongress 1964.gadā apstiprināja ideju katra gada 15.oktobri pasludināt par Baltā spieķa dienu.

Baltā spieķa diena Latvijā arī tiek atzīmēta šajā datumā. Baltais spieķis pēc būtības simbolizē uzdrīkstēšanos un varēšanu. Latvijā ir aptuveni 9200 cilvēku, kuriem ir invaliditāte redzes traucējumu dēļ, savukārt visā pasaulē ir aptuveni 285 miljoni cilvēku ar redzes traucējumiem, informēja LM.

Svarīgi zināt, ka cilvēkiem ar I grupas invaliditāti redzes traucējumu dēļ ir tiesības uz pabalstu par asistenta izmantošanu, norāda Jansone. Valsts iesaistās šo cilvēku atbalstīšanā, finansējot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar redzes invaliditāti. Šo pakalpojumu nodrošināšana deleģēta Latvijas Neredzīgo biedrībai.

Personas ar invaliditāti redzes traucējumu dēļ var saņemt arī pārējos valsts nodrošinātos pakalpojumus un atvieglojumus, kas paredzēti ikvienai personai ar invaliditāti. Ceļu satiksmes noteikumos noteikts, ka jebkurā gadījumā, arī ārpus gājēju pārejām transportlīdzekļa vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.

«Ikvienam der atcerēties, ka cilvēkam ar funkcionēšanas ierobežojumiem ir tādas pašas vajadzības kā ikvienam citam cilvēkam. Bet īpašs ir viņam nepieciešamais atbalsts - pieejama vide un informācija, iekļaujoša izglītība, veselības aprūpe un citi pakalpojumi,» teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Jansone norāda, ka pozitīvi vērtējams tas, ka pakāpeniski mainās uzskats par cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Tie vairs nav cilvēki, kuri asociētos tikai ar atbalsta sniegšanu, bet gan cilvēki ar savām spējām, un atbalsts nepieciešams viņu līdzdalības nodrošināšanai, norāda LM pārstāvji.

Lielbritānija Veselība ASV Latvija Francija
0 Komentāri