Iespējamas nekārtības vācu armijas piemiņas gājienā; IeM vēlas tā aizliegšanu (620)

Pievienots gājiena organizētāja viedoklis

Mūrniece pastāstīja, ka ministrija pieprasa Rīgas domei izvērtēt tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju un jaunatklātos faktus un aizliegt pasākumu.

Likumsargi saņēmuši iedzīvotāju iesniegumus par to, ka gājiena laikā iespējamas provokācijas.

"Mēs pēc būtības uzskatām, ka tas ir naidu kurinošs pasākums, un Drošības policija šo informāciju ir nodevusi Rīgas domei".

Uzskata, ka fakti ir nopietni, lai aizliegtu gājienu

Lai arī tiesas spriedums bija labvēlīgs gājiena organizatoriem, Mūrniece uzskata, ka jaunatklātie fakti ir pietiekami nopietni un situācija tagad ir citāda. Kas ir jaunatklātie fakti un kādas provokācijas iespējamas, ministre nekomentēja.

Ja pašvaldība neaizliegs gājienu, likumsargiem ir plāns, kā nodrošināt sabiedrisko kārtību.

Tikmēr Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs") devis rīkojumu Rīgas pašvaldības policijai nekavējoties pārtraukt 1.jūlijā notiekošo gājienu, ja tā laikā notiks nacisma slavināšana.

Pasākums būs jāpārtrauc, ja tā laikā būs "kaut vismazākās nacisma slavināšanas pazīmes, rasisma un antisemītisma propaganda vai arī ņirgāšanās par kara upuriem",

norādīts paziņojumā presei.

"Vārda brīvība ir svarīga, taču tas nenozīmē, ka Rīgā mēs kādam atļausim slavināt nacismu. Šo pasākumu Rīgas pašvaldība bija aizliegusi jau sākotnēji un mūsu pozīcija nav mainījusies," uzsvēris Ušakovs.

Neizpratni par tiesas lēmumu atļaut šī gājiena rīkošanu šodien kopīgā pazinojumā pauda arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) un ārlietu ministrs Aivis Ronis.

 Gājiena rīkotājs izbrīnīts par radušos ažiotāžu

Savukārt Uldis Freimanis, kurš pieteicis gājienu, atzīmējot vācu armijas ienākšanas Rīgā 69.gadadienu, ir pārsteigts par radušos ažiotāžu tā sakarā, taču nacismu slavināt negatavojas.

Freimanis  sacīja, ka gājienu neatcels, neskatoties uz premjera un ārlietu ministra, kā arī tiesībsargājošo institūciju izteikumiem. Gājienā plānojuši doties Gustava Celmiņa centra jeb tā dēvēto pērkoņkrustiešu pārstāvji, kā arī vairāki nacionāli noskaņoti pensionāri.

Gājiena organizators uzsvēra, ka ar nacisma slavināšanu neviens nodarboties negatavojas. Gājiena laikā iecerēts godināt latviešus, kuri Otrā pasaules kara laikā iesaukti un cīnījušies vācu armijas rindās, kā arī nacionālos partizānus.

"Vai šie izteikumi nozīmē, ka mēs nedrīkstam godināt tos latviešus, kas bijuši iesaukti vācu armijā vai nacionālos partizānus? Kur te kāda nacisma slavināšana?" vaicāja Freimanis.

Viņš arī pastāstīja, ka gājienam sagatavotajos plakātos aicināts latviešu skolās mācīt latviešu vēsturi, pārtraukt jebkādas diskusijas par Dudajeva gatves pārdēvēšanu, kā arī pārmetumi Rīgas domes vadībai.

Portāls TVNET jau vēstīja, ka Administratīvā rajona tiesa 29.jūnijā apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) 19.jūnija lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.

1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks un padzina Sarkano armiju, kas iepriekš īstenoja Latvijas okupāciju.