Video vairs nav pieejams.Ko darīt ar bērniem, kas nostājušies uz noziedzības ceļa? Sodīt un likt cietumā? Nē – tā saka eksperti, kas Rīgā starptautiskā konferencē meklē atbildes, kā novērst bērnu noziedzību.
Kā palīdzēt bērniem, pirms viņi nonāk cietumā? (47)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Video vairs nav pieejams.Initai ir 16 gadu, un viņa savas pusaudža dienas jau aizvada aiz restotiem logiem. Inita: "Es apzagu veikalu, tāpēc nonācu šeit, domāju, ka nepieķers... Vairumā alkoholu."
Tiesa, Naukšēnu sociālās korekcijas izglītības iestāde nav cietums, lai gan arī te ir virkne ierobežojumu – bērni nevar brīvi pārvietoties un atstāt iestādes teritoriju bez pieaugušo atļaujas. Te nonāk bērni, kuriem par viņu izdarīto noziegumu, ar tiesas lēmumu piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis. Viņi no kriminālatbildības ir atbrīvoti. Bērni šeit pavada līdz pat trim gadiem. Jaunākajam audzēknim ir tikai 11 gadi.
Maija Vaskinoviča, Naukšēnu sociālās korekcijas izglītības iestādes pedagogs: "Tas viss sācies ģimenē, kurā nav laika vai naudas, lai būtu stingra kontrole, vai gluži pretēji - ir pilnīga patvaļa, un tad te visi nonāk pārsvarā par zagšanu."
Reāls cietumsods ir pats galējais, ko var piemērot pusaudzim, atzīst eksperti, tai pašā laikā neaicinot nepilngadīgo noziedznieku atbrīvot no atbildības, bet gan izmantot citas alternatīvas viņa sodīšanai.
Noziegums - tas nav pārkāpums, tas ir signāls sabiedrībai, ka man ir problēma, ar kuru es netieku galā, tāpēc zogu svešu mantu. Ko atbild sabiedrība? Mēs zinām, kā palīdzēt, - tas ir cietums. Tas taču ir naivi!
savu nostāju pauda kriminologs Andrejs Judins.
Latvijas normatīvajos aktos paredzētas dažādas alternatīvas kriminālsodam, pauž policijas pārstāve. Taču, vai tās tiek lietotas dzīvē, tas jau ir cits jautājums.
Alla Maceiko, VP Prevencijas pārvaldes pārstāve: "Ar likumu var ierobežot, ka viņam pēc 10 vakarā ir jābūt mājās. Likums paredz, ka ar konkrētu personu viņam ir liegts tikties, – vajag tikai to visu īstenot dzīvē."
Lai gan likumdošana šajā jautājumā Latvijā esot sakārtota, ir cita problēma – akūti trūkst speciālistu, kas ar bērnu-likumpārkāpēju strādātu individuāli un veiktu prevenciju. Krīzes laikā krasi samazinātas štata vietas gan policijā, gan pašvaldības iestādēs. Šobrīd situācija vairāk atgādinot ķeksīti, bet, ja ar bērniem nestrādā no sirds un intensīvi, rezultāta nav.