Krīze rada alkoholiķus; valstij vienalga (260)

Narkologs Jānis Strazdiņš intervijā TVNET izsakās skarbi - pašreizējā situācijā Latvijā veidojas sava veida apburtais loks - krīze rada alkoholiķus, valsts krīzes dēļ palīdzēt nevar, cilvēki grimst arvien lielākā bezcerībā, alkoholismā, degradējas, un nākotnē valstij tādējādi ir gandrīz zuduši. Situācijā, kad no Latvijas masveidā izceļo darbspējīgi cilvēki, mirstība arvien ievērojami pārsniedz dzimstību, Latvijai nākotnē būtu svarīgs ikkatrs nodokļu maksātājs.

Narkologs atklāj, ka Latvijā procentuāli pārsvarā joprojām vairāk alkoholiķu ir vīrieši, tomēr diemžēl strauji pieaugot arī atkarība sieviešu vidū. "Izplatībai starp dzimumiem ir tendence samazināties," saka Strazdiņš.

Krīze - alkohola sērgas pļaujas laiks

Laikā, kad cilvēki zaudē darbu, pastāvīgus ienākumus, daudzi mierinājumu meklē pudelē. Taču, tā kā naudas nav, nav arī naudas ārstiem, alkohola ārstēšanai, ja šāda problēma radusies. "Ir krīze, cilvēki nodzeras un grimst pilnīgā bezcerībā un motivācijas trūkumā. Bieži alkoholiķi arī izdara pašnāvību. Alkoholiķiem drīz vien sākas personības degradēšanās, kas liedz no apburtā loka izkļūt," saka narkologs.

Strazdiņa novērojumi liecina, ka cilvēku, kas vēršas pēc palīdzības pie narkologiem, kļuvis krietni mazāk, lai gan teorētiski būtu jābūt otrādi. "Agrāk valsts varēja iedalīt naudu šo cilvēku ārstēšanai, bija valsts finansētas programmas. Tagad tas viss apcirpts - cilvēkiem gluži vienkārši ārstēties nav pa kabatai," viņš secina.

Iespējas saņemt kompleksu bezmaksas alkoholisma ārstēšanu - praktiski nekādas

Jautāts, kādas šobrīd ir iespējas cilvēkiem bezmaksas alkoholisma ārstēšanu saņemt, Strazdiņš uzsver, ka tā ir liela problēma. "Mums ir augsti kvalificēti speciālisti, taču lielākā daļa darbojas privātajā jomā, kas retajam ir pa kabatai. Iespējas ir gaužām trūcīgas - 5 dienu ārstēšana smagas alkohola abstinences gadījumos, 7-10 dienu ārstēšana smagām alkoholisma psihozēm. Vēl ir Minesotas programma ar daļēju pacienta līdzmaksājumu. Saglabājušas dažas terapeitiskās kopienas, pārsvarā jauniešiem - Straupē, Jaunpiebalgā, pieaugušajiem - Ģintermuižā un Rīgā, ar ļoti ierobežotu vietu skaitu."

Taču pat nespeciālistam skaidrs, ka ar šādu 5-10 dienu ārstēšanu vien ir krietni par maz, nepieciešama ilga un kompleksa ārstēšana - un ilgstošas ārstēšanas un rehabilitācijas programmas Latvijā pieejamas vien narkomāniem.

60 lati par zālēm - vienam mēnesim!

Naudas summas, ar ko jārēķinās, ja cilvēks izlēmis no alkoholisma ārstēties, lietojot profesionāļu palīdzību, daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķitīs astronomiskas. Strazdiņš uzskaita tikai dažas no izmaksām: "Narkologa konsultācija vien izmaksās 10-20 latu, dažviet dārgāk. Jāņem vērā, ka tas nav vienreizējs pasākums, lai cilvēku sagatavotu ārstēšanai, motivētu, ārstētu, paiet ļoti ilgs laiks. Šādos gadījumos izraksta arī medikamentus. Piemēram, ir medikamenti, kur paciņā ir 28 tabletes, tātad - vienam mēnesim, kas maksā 60 latus. Bieži vajadzīgi antidepresanti, kas maksā tā pēc 20. Bieži vajadzīga arī psihoterapija - neviens terapeits jūs bez 10, 20 un vairāk latiem kabatā nemaz nepieņems. Valsts šīs lietas neapmaksā."

"Valsts nogājusi malā"

Jautāts, ko darīt maznodrošinātam alkoholiķim, lai ārstētos, narkologs kļūst domīgs. "Izredzes nav lielas. Cik nu viņam varbūt finansiāli ģimene var palīdzēt. Tā ir smaga problēma. Valsts no tās ir nogājusi malā," viņš saka.

Strazdiņš atklāj, ka Ministru kabinetā šajās dienās bijusi Narkomānijas apkarošanas koordinācijas padomes sēde, kurā tika nolemts palielināt finansējumu narkomānijas profilaksei un ārstēšanai. "Jāgaida, ko amatpersonas tagad lems - vai līdzekļus piešķirs," nobeigumā saka Strazdiņš.