Laikraksts "Diena" sarīkojis eksperimentu, kurā pusaudžiem lūgts atbildēt uz jautājumiem par Latvijas vēsturi. 15-17 gadus vecie jaunieši šajā eksperimentā atbildēs spēja pārsteigt ar pilnīgām aplamībām.
Jaunieši pārsteidz ar pilnīgām muļķībām par vēsturi (360)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latu devalvēja Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga (to, ka latu devalvēja Kārļa Ulmaņa laikā, nezināja neviens). Jānis Čakste - nevis pirmais Latvijas prezidents, bet dzejnieks. PSRS - vairāku valstu apvienība vienā savienībā, atšifrēt saīsinājumu PSRS neprot teju neviens. Uz Sibīriju latviešus izsūtīja, jo "Latvijā nebija viņiem kur strādāt", jo "Sibīrijā bija nepieciešami šahtu darbinieki", jo "Hitlers gribēja pārņemt pasauli un visu pārvērst Vācijā". 1934.gada 15.maijā - "sākās 1.pasaules karš", "iebruka vācieši un okupēja Latviju", "pirmo reizi pasludināja Latviju par neatkarīgu". 4.maijā notika - "nemieri Rīgā", "lielās barikādes", "Krievijas karaspēka uzvara pār vāciešiem"," tiek pieminēti karā kritušie".
Šādas un citas aplamības atrodamas 15-17 gadus veco jauniešu atbildēs par Latvijas vēsturi.
Kā uzlabot zināšanas, viedokļi dalās
Kā jauniešu zināšanas par vēsturi uzlabot, speciālistu viedoklis dalās, šodien raksta "Diena". Jāatgādina, ka patlaban uz priekšu tiek virzīts jauns vēstures mācīšanas modelis, kurā pasaules un Latvijas vēsture nodalīti kā atsevišķi mācību priekšmeti.
LU profesors Jānis Lazdiņš uzskata: lai gan jauniešu zināšanas par vēsturi mazinās, tam esot visai objektīvi iemesli - proti, 80. un 90.gadu sākumā sabiedrībai par vēsturi bija krietni lielāka interese jutīgā neatkarības atgūšanas jautājuma dēļ. Tagad šī interese ir sarukusi.
Svarīgos datumus zina, bet kontekstu ne
LU profesore Vita Zelče tikmēr uzsver, ka pat tad, kad jaunieši it kā zina, kas noticis Latvijai vēsturiski svarīgos datumos, viņi bieži zina tikai pašu faktu, nevis plašāku informāciju par notikušo. Piemēram, daudzi varēs pareizi atbildēt, kad notika Kārļa Ulmaņa apvērsums, bet sīkāk par notikušo ko pastāstīt varēs vien retais. Jauniešu zināšanas datorizācijas laikmetā esot sadrumstalotas.
Eksaminācijas centrā skaidro, ka vēstures eksāmena rezultāti neliecinot par zināšanu mazināšanos. Tikmēr vēsturnieks Indulis Ķēniņš ir pārliecināts, ka tas saistīts ar to, ka arī jautājumi šajā eksāmenā kļūstot arvien vienkāršotāki.
Izglītības ministre Tatjana Koķe ir viena no jaunā vēstures mācīšanas modeļa aizstāvēm. Viņa saka, ka viņai ir kauns, ka jaunieši nezina elementāras lietas par Latvijas vēsturi, tāpēc cer, ka pēc Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta ieviešanas situācija uzlabosies. Plāns paredz, ka 6. un 7. klasē skolēni mācīsies pasaules vēsturi, savukārt 8. un 9.klasē - Latvijas vēsturi.