Valsts nodevu par elektroniskās identifikācijas kartes (eID) izsniegšanu plānots noteikt desmit latu apmērā, savukārt jauniešiem, pensionāriem un invalīdiem nodeva būs samazināta līdz pieciem latiem. Nodevas reglamentējošos Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus ceturtdien izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē.
Iekšlietu ministrija informē, ka pēc speciālu noteikumu stāšanās spēkā iedzīvotāji gan jauno pasi, gan personas apliecību varēs noformēt jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no dzīvesvietas.
Jauno dokumentu varēs saņemt pēc izvēles standarta termiņā desmit darbdienu laikā vai paātrinātā kārtībā – piecu darbdienu laikā.
TVNET jau vairākkārt vēstījis, par milzīgo kavēšanos ar eID ieviešanu. Lai arī iepriekš plānots, ka eID tiks ieviestas jau 2012.gada sākumā, tas tomēr nevarēs notikt, jo Saeima nav pieņēmusi attiecīgos likumus, turklāt arī šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumu projekti vēl būs jāpieņem valdībā, lai tie varētu stāties spēkā.
Lietuvā un Igaunijā kartes ir gandrīz desmit gadus
Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā kartes tiek izmantotas jau gandrīz desmit gadus (ieviestas attiecīgi 2002. un 2003. gadā), kļūstot par neatņemamu sastāvdaļu šo valstu iedzīvotāju sadzīvē. Piemēram, Igaunijā ar šo karti tiek maksāti komunālo pakalpojumu rēķini, pirktas sabiedriskā transporta braukšanas biļetes un balsots vēlēšanās.
Paredzēts, ka eID kartes ārzemniekiem, bezvalstniekiem, bēgļiem, personām, kam piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem, kas ieguvuši Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vienlaicīgi kalpos arī kā uzturēšanās atļauja. Šobrīd Latvijā dzīvo nedaudz vairāk kā 300 000 nepilsoņu.
eID aizstās pasi un atvieglos sadzīvi
Līdz ar elektronisko identifikācijas karšu ieviešanu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņi sadzīvē varēs izmatot gan šo karti gan pasi. eID kartes var atvieglot dažādas ikdienas situācijas - tā derēs kā personu apliecinošs dokuments veikalā, izklaides vietā un pildīs pases funkcijas ceļojot Eiropas Savienības teritorijā vai Šengenas zonas valstīs.
Situācijā, kad Latvijas pilsonim vai nepilsonim pase ir nozaudēta vai kļuvusi lietošanai nederīga, piemēram, ceļojuma laikā trešajā valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgts attiecīgs starptautisks līgums, personas apliecību varēs izmantot kā atgriešanās dokumentu. Tas atvieglos iedzīvotāju atgriešanos atpakaļ, jo vairs nevajadzēs vērsties Latvijas vēstniecībā vai pārstāvniecībā attiecīgajā valstī, lai saņemtu atgriešanās apliecību.
