Ne dienu bez nelegālajiem imigrantiem - ka šie robežsardzes vadības nesen sacītie vārdi atbilst patiesībai, šonedēļ pārliecinājies LTV raidījums «De facto», kļūstot par aculiecinieku divu Kongo pilsoņu mēģinājumam nelegāli iekļūt Latvijā, izmantojot vilcienu Maskava – Rīga. Tieši daudzo imigrantu dēļ šo vilcienu jau iesaukuši par Kongo reisu, vēsta raidījums.
Tā arī aizvadītājā otrdienā vilcienā bijuši vien 89 pasažieri, taču to vidū arī divi no Kongo, kas robežsargiem jau ir ierasti braucēji, jo pēdējā gada laikā to skaits uz Latvijas robežas būtiski pieaudzis. Vilciena pārbaudei atvēlētais laiks – 45 minūtes. Tas nav ne daudz, ne arī maz. Tiesa, gadoties, ka vasarā vilcienā ir vairāk nekā tūkstotis braucēju. Iespējams, tāpēc, cerot uz robežsargu nogurumu un modrības trūkumu, šo maršrutu izvēlējušies nelegālie imigranti.
Pērn notverti 122 cilvēki ar viltotiem dokumentiem
Pagājušogad Zilupes dzelzceļa robežkontroles punktā aizturētas 122 personas, kuras mēģinājušas iebraukt Latvijā ar viltotiem dokumentiem.
Otrdien aizturētā sieviete apgalvoja, ka dzīvo Beļģijā. Vārdu apmaiņa gan ir visai īsa, jo viņa uzrādīja dokumentus, ko robežsargi pazīst jau visai labi, tie jau pēc pirmatnējās apskates tika atzīti par tādiem, kuri satur viltojuma pazīmes.
Daudz imigrantu no Āfrikas
Dienu iepriekš – pirmdienas rītā no šā paša vilciena izsēdināja septiņus nelegālos imigrantus, kas bija mērojuši ceļu no Eritrejas, Kongo un Kongo demokrātiskās republikas, viņu vidū arī kāda sieviete ar nepilngadīgu bērnu. Vilciens jāatstāj arī šajā dienā pieķertajai Kongo pilsonei.
Meli un viltotie dokumenti ar līdzīgām pazīmēm
Kā secinājuši robežsargi – vairums izmanto vienāda veida viltotos dokumentus, un arī stāsti ir vienādi, kas liek domāt, ka Krievijā izveidots kāds labi organizēts kanāls, kas organizē afrikāņu ceļu šajā vilcienā. Viņu teikto jau pēc mirkļa apstiprina otra Kongo pilsoņa uzrādītie dokumenti.
Arvien vairāk pieprasa patvērumu
Abas personas aizturēja un vēlāk ar tulka palīdzību arī noskaidroja, kādi ir viņu mērķi. Beidzamajā laikā vairums imigrantu uzreiz arī saka atslēgas vārdus – vēlos patvērumu! Tas nozīmē jau pavisam citas procedūras un garantētu palikšanu Latvijā vismaz vairākus mēnešus un dažkārt arī pusgadu un ilgāk, kamēr atbildīgās institūcijas vai nu atsaka, vai personai ļauj uzturēties mūsu valstī. No abiem todien aizturētajiem patvērumu lūdza vīrietis, sievieti jau tajā pašā dienā nodeva atpakaļ Krievijas robežsardzei. «Viņi redz, apmainās viens ar otru ar informāciju, viņi redz, ka tālāk nevar tikt, un viņiem galvenais mērķis ir nokļūt līdz šejienei,» atzina Zilupes dzelzceļa robežkontroles punkta priekšnieks Valdis Probuks.
Latvija vairs nav tikai tranzītvalsts
Agrāk tika uzskatīts, ka vairums nelegālo imigrantu Latviju uztver kā tranzītvalsti un patiesībā vēlas nokļūt turīgajā Rietumeiropā. Zilupē gan pārliecinājušies, ka strauji audzis to imigrantu skaits, kas vēlas patvērumu arī Latvijā – pagājušogad vien šeit patvērumu lūdza 43 personas, pārsvarā Āfrikas valstu pilsoņi. Un nekas neliecina, ka šogad situācija varētu uzlaboties.
Ne diena bez kāda nelegālā imigranta – to apliecina Zilupes kontroles punkta bilance šīs nedēļas sākumā: pirmdien 7, otrdien 2, un arī trešdien 4 nelegālie imigranti, un arī no Kongo.
Dzīvībai draudot briesmas
To, ka imigranti labprāt arī paliktu Latvijā, «De facto» apstiprināja Kotdivuāras pilsonis Gnepo Stefans Bene. Viņš ir viens no pagājušogad aizturētajiem vilcienā Maskava – Rīga, sākotnēji ievietots izmitināšanas centrā «Daugavpils», kas ir slēgta tipa iestāde, tagad jau mitinās izmitināšanas centrā «Mucenieki». Vairumam patvēruma lūdzēju stāsti ir vienādi – dzimtenē viņu dzīvībai draudot briesmas.
«Āfrikā nav tā, ka respektē demokrātijas likumus. Āfrikā galvenais likums ir vara - ja tev ir vara, Tu esi Dieva vietā.
Tāpēc tur notiek daudz sliktu lietu un es ļoti baidos atgriezties,
jo tikpat labi lidostā jau mani arestēs,» sacīja Kotdivuāras pilsonis.
Pakistānietis atzīstas, ka patiesībā devies uz Dāniju
Līdzīgs stāsts arī 24 gadus vecajam pakistānietim Mukhtaram. Viņu aizturēja pirms mēneša, dokumenti neesot bijuši kārtībā. Viņš gan neslēpj – Latvija nav valsts, kurā vēlējies nokļūt. Devies uz Kopenhāgenu. Ja pilsonības un migrācijas lietu pārvalde viņam patvērumu nepiešķirs, viņš šo lēmumu noteikti apstrīdēs tiesā.
«Man ar šīm problēmām ir jātiek galā, pat ja es būtu ticis līdz Kopenhāgenai, man tāpat būtu tur šādas problēmas. Jebkurā valstī, uz kuru es aizdotos, man būtu jātiek galā ar to pašu. Es zināju, ar ko rēķināties, un domāju, ka lēmums būs pozitīvs man,» sacīja Mukhtars.
Gaidot valsts lēmumu, maksā pabalstu - pusotru latu dienā
Kamēr persona gaida valsts iestāžu lēmumu, viņai tiek maksāts pabalsts. Tiesa – tas nav liels, pusotrs lats dienā. Tāpēc ir imigranti, kuri ar Latvijas piedāvātajām iespējām nav mierā.
«Visiem no Āfrikas atbraukušajiem šeit ir tikai negatīvi lēmumi.
Pret visiem afrikāņiem, kuri nonākuši Latvijā, Muceniekos slikti izturas, un tāpēc viņi mēģina aizbēgt, mēs visi ļoti ciešam.
Eiropas Komisijai ir kaut kas jādara, lai arī šajā patvēruma meklētāju centrā tiktu uzlaboti dzīvojošo apstākļi, lai tiktu palielināta nauda. Jo nauda, ko mēs saņemam, - ar to nevar izdzīvot,» sašutusi bija sieviete no Kongo Žiljēna Tobako.
Lai arī pabalsts nav liels, lielais to saņēmēju skaits jau liek bažīties, vai pietiks līdzekļu. Šogad vērojamais imigrantu plūsmas pieaugums var būt par iemeslu, kāpēc robežsardze, visticamāk, valdībai prasīs papildu līdzekļus.
«Kamēr viņi atrodas Latvijā, tā ir Latvijas valsts atbildība viņus uzturēt. Tāpēc šis te, protams, resurss prasīsies papildus, un mēs nevaram būt pārliecināti, ka tas, kas robežsardzei ir, būs pietiekams,» raidījumam atzina Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars.
Vairums patvēruma lūdzēju no Gruzijas
335 – tik daudz personas pagājušogad lūdza patvērumu Latvijā. Vairums no Gruzijas, Kongo Demokrātiskās Republikas, Irānas, Kamerūnas, Sīrijas un Libānas. Šā gada pirmajos trīs mēnešos patvērumu meklējušas jau 64 personas, no tām lielākā daļa no Kongo un Gruzijas, patvērumu prasījuši arī tādu valstu kā Kotdivuāras, Alžīrijas, Sīrijas un Pakistānas pilsoņi.
«Viņi ir arī profesionāli patvēruma meklētāji, jo viņi patvērumu jau ir meklējuši pirms tam kādā citā ES valstī,
saņēmuši kādus labumus, varbūt, piemēram, palīdzību aizbraukt mājās, to naudu iztērē, brauc uz nākošo valsti,» norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.
Vilciens no Maskavas - visiecienītākais
Vilciens Maskava-Rīga ir viens no iecienītākajiem nelegālo imigrantu pārvietošanās veidiem, tomēr robežsardze atzīst – aug arī mēģinājumi nelegāli tikt pāri zaļajai robežai. Šā gada sākumā to jau mēģinājuši izdarīt 3 Sīrijas, 5 Alžīrijas, 3 Gruzijas un vēl arī kāds Serbijas pilsonis.
Latvijā imigrantu vairāk nekā kaimiņvalstīs
Kāpēc tieši Latvija, nevis kāda no kaimiņvalstīm kļuvusi par vietu, caur kuru imigranti cenšas nokļūt Eiropas Savienībā, domas dalās. Viena no versijām – tā ir lētāk, katrā ziņā amatpersonas arī noliedz, ka imigrantu pieplūdums būtu saistāms ar to, ka robežsargi nepienācīgi veiktu savu darbu – daudzo aizturēto skaits gan liecina par pretējo. Turklāt iegūt patvēruma meklētāja vai bēgļa statusu tiešām izdodas tikai retajam – pagājušogad vien 28. Vairumam nākas doties atpakaļ!
Cik papildu naudas būs nepieciešams robežsardzei, pagaidām gan esot grūti spriest. To varēšot aplēst gada otrajā pusē – izrādās, līdz ar siltāka laika iestāšanos daudz vairāk kļūst arī nelegālo robežas šķērsotāju. Bargās Latvijas ziemas saprotamu iemeslu dēļ imigrantiem no Āfrikas īsti nav pa prātam!
