Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Šī vietne izmanto sīkdatnes (cookies angļu val.), lai analizētu mūsu datplūsmu, uzlabotu satura kvalitāti, pielāgotu saturu lietotāju vajadzībām un optimizētu tās darbību. Sīkdatnes mūsu vietā un tikai atbilstoši norādītajiem mērķiem var pārvaldīt arī mūsu sadarbības partneri (trešās personas – datu apstrādātāji (operatori), piemēram, Google Analytics). Sīkāk par sīkdatnēm un to dzēšanu lasi šeit

Drošībnieki nespēs izpildīt jaunās pilsonības pretendentu pārbaudes

Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs Ingmārs Čaklais. | Foto: LETA

Drošības iestādes patlaban neredz iespējas izpildīt visas Pilsonības likuma grozījumos iekļautās prasības un drošības pārbaudes, kas vajadzīgas Latvijas pilsonības iegūšanai.

«Jaunā Pilsonības likuma redakcija paredz plašāku, uz drošības dienestiem orientētu uzdevumu salikumu, un šajā gadījumā drošības dienesti norāda, ka varbūt viņi varēs ne visu piemērot,»' sacīja Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs Ingmārs Čaklais.

Viņš norādīja, ka diskusijās ar drošības institūcijām apakškomisija secinājusi, ka iestādēm nav pieņemami, ka daļa no prasībām nav īstenojama, taču parlaments neplāno atkāpties no kādas normas.

«Mēs neredzam iespēju, ka parlaments varētu pateikt, ka šeit ir kādas atkāpšanās, šeit ir drīzāk jāskatās, kā tos dienestus, kas strādā pie šiem jautājumiem, izglītot, lai viņi spētu to piemērot,» teica Čaklais.

Viņš klāstīja, ka apakškomisija vēlas, lai šīs normas varētu vērtēt, un būs jāvienojas, lai drošības dienesti varētu tās izpildīt.

Apakškomisijas sēdē otrdien piedalījās pārstāvji no Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas un Militārās pretizlūkošanas centra.

Pilsonības likuma grozījumos iecerēts noteikt, ka Latvijas pilsonībā neuzņem personu, kura ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām, ir vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu, pēc 1990.gada 4.maija paudusi fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājusi uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību.

Tāpat plānots noteikt, ka pilsonībā neuzņems cilvēkus, kas ir saistīti ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, izņemot gadījumu, ka šāda atļauja izriet no Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

5 Komentāri