Kampaņas, kuru mērķis bija samazināt dzērājšoferu skaitu uz Latvijas ceļiem un atturēt iereibušos no sēšanās pie stūres, pēdējo gadu laikā ir bijušas vairākas. Iemesls vienkāršs - bojāgājušo statistika, kurā vainojams alkohols, bija traģiski augsta. Vēlāk pat izrādījās, ka bargo sodu ieviešana bijis tikai īslaicīgs uzlabojums. Toties tagad izrādījies, ka valsts skaļi izziņotā statistika par dzērājšoferiem klibojusi ne tikai ar vienu, bet ar abām kājām! Ar kādiem rezultātiem daudzās kampaņas beigušās? Un kā par reibinošā grēka lietošanu sodītie šoferi izvairās nonākt aiz restēm, cerot uz noilgumu?
Kā dzērājšoferiem izdodas izvairīties no cietumsoda? (60)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Stūrē skaidrā! Izguli reibumu! Nebrauc dzēris! Tie nav tikai tukši vārdi un skaļi reklāmas saukļi, bet diemžēl skarba dzīves realitāte.
Šķiet, Latvijas nacionālā īpatnība ir ne tikai kūlas dedzināšana, bet arī sēšanās pie stūres reibumā. Dzīvību pret alkohola glāzi gatavi mainīt daudzi. Un tieši svētkos visbiežāk paslīd kāja. Ja cāļus skaita rudenī, tad tagad ir īstais brīdis, lai saliktu punktus uz i dzērājšoferu statistikā.
4000 potenciālo slepkavu uz riteņiem
Katru gadu uz ceļiem mūs visus apdraud vairāk nekā 4 tūkstoši potenciālo slepkavu uz riteņiem, kas pieķerti braucam alkohola reibumā. Tik daudz iedzīvotāju dzīvo vienā nelielā pilsētā, piemēram, Ikšķilē vai Grobiņā.
2000. gadā satiksmes negadījumos bojā gāja 516 cilvēki, pērn - 173. Tātad izdevies būtiski samazināt bojāgājušo skaitu uz ceļiem.
Savukārt svētku dienās, kad alkohola plūdi ir raksturīgi, panākumi vēl labāki.
Kopš 2000. gada asiņainajiem Jāņiem, kad svētku laikā bojā gāja 26 autobraucēji, statistika uzlabojusies līdz apaļai nullei.
Tas izdevies, pateicoties trīs vaļiem - regulārām sociālām kampaņām, likumdošanai un policijas kontrolei.
«Palielināt sodus šobrīd nav nepieciešams, jo par braukšanu alkohola reibumā jau šobrīd mums ir vieni no bargākajiem sodiem Eiropā – ir līdz tūkstoš latiem naudas sods, 4 gadu tiesību atņemšana. Mums ir administratīvais arests no 5 diennaktīm līdz 15 un vēl papildus pārkāpumu uzskaites punkti,» stāsta CSDD valdes loceklis, jurists Jānis Golubevs.
Bargie sodi vairs nedarbojas? Kļūda sistēmā...
Taču vēl pērn vasarā policija un CSDD zvanīja trauksmes zvanu - pauda satraucošu informāciju par to, ka bargie sodi vairs nedarbojas. Ka dzērājšoferu un viņu izraisīto negadījumu skaits
atkal krasi pieaudzis - pat divkāršojies un ka esam atkal tādā kā nulles punktā,
kur bijām pirms pieciem gadiem.
Sākot interesēties, kādas izmaiņas gaidāmas sodu sistēmā – vai dzērājšoferiem draud arī auto konfiskācija, par ko nereti runāts tāpat kā par to, ka šis pārkāpums jākriminalizē, atklājās, ka statistika ir stiepjams jēdziens.
Dati gluži vienkārši tika sajaukti. Kļūme datorsistēmā. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs atzīst - datos bijusi aplama informācija. Un tas nozīmē, ka sabiedrība īpaši sasauktajā preses konferencē pērn jūnijā tika maldināta. Lai gan jau pirms preses konferences valsts amatpersonām bija zināms, ka skaitļi ir nepareizi un nekas ārkārtējs nav noticis, tika izlemts, ka uz šiem kļūdainajiem datiem būvētā kampaņa vienalga tiks sākta. Mediji pulcējās uz īpašu pasākumu, kurā tika zīmēta draudīga aina.
Ja sabiedrībai ļaunums netiek nodarīts, melot ir pieļauts
Toreizējā VP Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre skaidroja: «Esam gan ieviesuši administratīvo arestu, paaugstinājuši naudas sodu, gan transportlīdzekļu izņemšana, ja vadītājs ir reibumā, bet acīmredzot ir pienācis laiks ko mainīt tiesiskajā regulējumā. Tas nozīmē, ka gan satiksmes ministrijai, gan VP jāsēžas pie pārrunu galda un jādomā, ko darīt tālāk.»
Amatpersonu prāt, ja sabiedrībai ļaunums netiek nodarīts, melot ir pieļauts. Arī tad, ja dati atšķiras divkārt.
«Katrs bojāgājušais ir traģēdija. Jo vairāk amatpersonas to akcentēs un varbūt šad tad sabiezinās krāsas, ja mums tā rezultātā ir izdevies izglābt kaut vienu dzīvību, es domāju, ka tas jau ir pozitīvi,» komentē VP Kārtības policijas priekšnieks Guntars Marķitāns.
Pēc laika šoferiem izstrādājas imunitāte
Sabiedrisko attiecību profesionāļi tā vis nedomā. Te pieklibo komunikācija ar sabiedrību.
«Te ir runa par informācijas dramatizēšanu vai par to, kāda situācija ir patiesībā. Ja mēs vispirms pasakām, ka situācija ir traģiska, cilvēki uz ceļiem iet bojā, bojāgājušo skaits ir dubultojies - man liekas, šī ir viena ziņa, savukārt ziņa, ka situācija uz ceļiem ir normāla, nav īpaši šī statistika pasliktinājusies, esam gana efektīvi strādājuši, kampaņas ir efektīvas - tās, manuprāt, ir divas dažādas lietas.
Lai arī ar dramatisko datu publiskošanu policija un CSDD nolēma sabiedrībai noklusēt patieso situāciju, skaidrs, ka dzērājšoferu problēma bija, ir un būs. Lai apjēgtu, ka dzert un braukt ir slikti, jāsāk ar audzināšanu, jau skolas auditorijas izglītošanu. Bargie sodi vien situāciju neatrisinās. Lai arī pēc katra radikāla soļa ieviešanas seko progress, pēc laika šoferiem izstrādājas imunitāte un viņus vairs nebaida pat sēdēšana aiz restēm,» skaidro sabiedrisko attiecību aģentūras «Reputè» valdes priekšsēdētāja Iveta Antonišķe.
Pagājušajā gadā administratīvais arests piemērots vairāk nekā 2 tūkstošiem dzērājšoferu, bet to atsēdējuši tikai puse. Soda izciešanas vietā jāierodas brīvprātīgi. Bet nereti dūša papēžos, lai pieteiktos pašam. Tad nu policija šos ķersta. Brauc vakaros pa mājām un grābj ciet. Lai izbēgtu no aresta, dzērājšoferim jāslapstās divus gadus – pēc tam iestājas noilgums.