Par 300 000 latu izbūvētā un aprīkotā pusceļa māja pie Strenču slimnīcas jau ceturto gadu stāv tukša un nelietota, jo amatpersonām pa šo laiku tā arī nav izdevies atrast finansējumu mājas ikdienas uzturēšanai un lietošanai, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
Savulaik Strenču psihoneiroloģiskās slimnīca bija ņēmusi vērā valdības pieņemtās Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanas pamatnostādnes un, uz tām balstoties, izbūvējusi un aprīkojusi pusceļa māju. «Mūs ir dažādos laikos apmeklējuši dažādi ministri, kuri sapratuši vēlmi sniegt šo pakalpojumu, vārdiski izteikuši vēlmi palīdzēt, bet līdz šim reāli finansējums nav piešķirts neviens lats,» par notikušo gandrīz četros gados «De facto» stāsta Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes locekle Maija Ancveriņa.
Ministrijas stīvējas, kurai jāfinansē
Strenču slimnīca aprēķinājusi, ka pusceļa mājas uzturēšanai ik gadu nepieciešami ne vairāk kā 30 tūkstoši latu. Tagad turpinās skaidrošanās – vai tā uzskatāma vēl par veselības aprūpi, vai jau sociālo pakalpojumu, kas attiecīgi maina finansējuma avotu – no Veselības ministrijas uz Labklājības.
«Tas ir brīnišķīgs projekts no vienas puses, jo ir plānots pārvirzīt no slimnīcas uz pusceļa māju (..) bet ir jautājums, kam īsti šis pakalpojums ir jāfinansē, un te ir sadūrušās šīs intereses, jo mēs uzskatām, ka tas nav klasisks veselības aprūpes pakalpojums, jo tur pacientam tiek mācītas sociālās prasmes, un vairāk tur būtu jāiesaista pašvaldība un, iespējams, jārunā ar Labklājības ministriju,» norāda Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Tikām Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš norāda, ka par šo tēmu ļoti sen nav runāts: «Tā saruna varbūt bija pašā pirmajā brīdī – tad kad bija kaut kas radīts, tad nu sākām domāt, ko ar to radīto darīt. Bet, tā kā toreiz īsta risinājuma nebija, tad tā problēma arī tā palika, atklāts palika.»
Tā vietā no Strenču slimnīcas ik gadu uz pansionātiem ilgstošai aprūpei nosūta aptuveni 40 cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem.
Jau esošajai pusceļa mājai finansējuma nav pat jaunajā koncepcijā
Toties Veselības ministrija gatavo kārtējo dokumentu iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai. Tā īstenošanai būs vajadzīgi papildu līdzekļi no budžeta - apmēram 32 tūkstoši latu. Un arī šajā plānā iekļauta koncepcijas rakstīšana par pusceļa māju attīstīšanu. Bet ne finansējums jau esošai.
Tikām salīdzinoši veiksmīgi attīstījušās pusceļa mājas, kas ir Labklājības ministrijas uzraudzībā. Bet šī ministrija savukārt sagatavojusies daudz plašākiem plāniem – tie ir samazināt veselības aprūpes iestādēs dzīvojošo skaitu pat par divām trešdaļām jeb aptuveni trīs tūkstošiem cilvēku. Tas nozīmē, ka pusceļa māju pakalpojums kļūs ievērojami svarīgāks.
Kas ir pusceļa māja?
Pusceļa mājā sniedz īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, lai apgūtu iemaņas patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī). «Pusceļa māja» ir pārejas posms no sociālās aprūpes centra (SAC) uz patstāvīgu dzīvi. Te cilvēki, kuriem nav nepieciešama ilgstoša aprūpe, mācās sadzīvē nepieciešamās iemaņas – kā gatavot ēst, mazgāt veļu, apkopt sevi – lietas, par kurām pašam nebija jāgādā, dzīvojot aprūpes centrā. «Pusceļa mājā» māca plānot savu budžetu, arī izpratni par veselību un cilvēktiesības.
