Rīgas dome pārdod poliklīnikas (232)

Jau vēsturiski Rīgas pilsētā izveidojušies vairāki pašvaldībai piederoši medicīnas centri – agrākās poliklīnikas - kur pacienti, neejot pārlieku tālu no savas dzīvesvietas, varēja nokļūt pie ģimenes ārsta vai cita speciālista. Tādi bija Veselības nams 5 Vecrīgā Grēcinieku ielā, Veselības centrs 1 Brīvības ielā, arī zobārstniecības centrs Stabu ielā.

Pārdotas jau vairākas mājas

Rīgas pilsētas īpašuma departaments, ko vada ilggadējs ēku apsaimniekotājs un apsviedīgs celtniecības darbu organizators Oļegs Burovs, rīkoja šogad vērienīgākās izsoles. Pārdeva vairākas mājas. Arī īpašumus, kur vēsturiski atradušās poliklīnikas. Brīvības ielā 100 blakus Vidzemes tirgum un ekskluzīvā vietā pašā Daugavas krastā – Grēcinieku ielā blakus Okupācijas muzejam. Tur strādājošos daļēji plānots pārcelt uz 1. slimnīcas telpām. Poliklīnikas jeb veselības centrus likvidēt.

Ārsti ieceri neatbalsta

Šo ieceri ārsti neatbalsta. «Nekā personīga» uzrunātie mediķi, no kuriem vairums kameras priekšā baidījās runāt, uzskata, ka Rīgas pilsēta veselības jomu kārto nevis pēc principa kā labāk pacientiem, bet kā labāk notirgot īpašumus.

Andris Baumanis, ģimenes ārsts: «Mēs neredzam stratēģiju un taktiku, ko piekopj Veselības ministrija, un šo sadarbību ar pašvaldību... Jo tas ir stratēģisks plānošanas jautājums – cik, kurās vietās kādi pakalpojumi jāsniedz. Cik tas maksā, cik ir valsts finansējums; tātad tā ir stratēģijas kļūda. Un koordinācijas trūkums starp valsti un pašvaldību.»

Ārstiem solīto nepilda

Runas par ēku tirgošanu klīdušas jau vairākus gadus. Ģimenes ārstiem solīts, ka darbavietas slimnīcā būs. Pirms izsoļu rīkošanas tas pats solīts arī veselības centru speciālistiem – acu ārstiem, loriem, ķirurgiem, kardiologiem. Tomēr solītais nav piepildījies.

Marta Alsberga, acu ārste: «Mēs tikām uzaicināti uz lielu tā kā sapulci, kur mums paziņoja, lai mēs neuztraucamies, ka Rīgas dome par to domā, lai mums būtu visiem liels, skaists medicīnas centrs Rīgas 1. slimnīcā, kur mums noteikti būs telpas.»

Žurnālists: «Bet kā ir īstenībā?»

Marta Alsberga: «Nu un īstenībā ir tā, ka mēs vairs netiekam ne par ko informēti. Ja ir kādas sapulces, tad tiek uzaicināti atsevišķi ģimenes ārsti, mums netiek teikts ne jā, ne nē, bet konkrēti nesen bija pasākums ar Ušakova kunga piedalīšanos, un tur arī es konkrēti jautāju: kā tad būs ar speciālistiem, vai mums tur būs telpas, un pateica, ka varbūt kaut kad, ja kaut kas paliks pāri.. Tad runāju ar poliklīnikas vadītāju un viņa teica – neceriet, jums tur telpu nebūs. Mums jūs praktiski neesat vajadzīgi.»

Ārstiem izsolītās ēkas jāatbrīvo līdz novembrim

Pagaidām vēl ārstus gluži uz ielas neizliek, bet izsolītās ēkas jāatbrīvo līdz novembrim. Tikmēr Pirmajā slimnīcā telpas vēl tikai remontē. Tam Rīga devusi 8 miljonus, tērēta arī Eiropas nauda. Slimnīcas vadība uz jautājumu, vai nebūtu bijis prātīgāk sagatavot darbavietas ārstiem un tikai pēc tam vecās poliklīnikas izsolīt, atbild īsi – domājam.

Genādijs Sevastjanovs, 1. slimnīcas veselības pakalpojumu attīstības direktors: «Es nevaru galīgo atbildi jums, ja... Tāpēc, ka mēs zinām par viņiem, mēs visu laiku domājam un meklējam, kā mēs varam principiāli izdarīt... (..) Par privātpraksēm mēs esam ieinteresēti, bet pagaidām mēs vēl neredzam šo papildplatību, bet mums ir dažādas vecas mājas... Nu par to mēs vēl domāsim un pēc tam informēsim ārstus.»

Veselības ministrija satraukta

Nozares uzraugus Veselības ministrijā domes darījumi ar īpašumiem dara uzmanīgus. Viņuprāt, pilsētas vadība šādi pārkāpj tiesības iedzīvotājiem saņemt ģimenes ārstu pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai.

Rinalds Muciņš, Veselības ministrijas valsts sekretārs: «Primārai veselības aprūpei – tas ir, ģimenes ārstiem, – ir jābūt maksimāli tuvu iedzīvotājiem, jo ģimenes ārstu sarakstā vidēji ir 1600 pacientu, un tiem 1600 pacientiem ģimenes ārstam ir jābūt maksimāli tuvu viņu dzīvesvietai vai darba vietai. Uz šo situāciju skatāmies ar bažām, bet šeit valsts ir tikai starpnieks.»

Uzmanību piesaista arī ēku pircēji - māju Brīvības ielā par gandrīz pusmiljonu (457 000 Ls) nosolījis medicīnas centrs «Elite»,

kas saistīts ar farmācijas lieltirgotavu «RECIPE PLUS». Tā netieši saimnieko arī citās bijušajās poliklīnikās.

Savukārt par 2,2 miljoniem latu (2 238 000 Ls) Vecrīgas veselības centra māju nopirkusi firma «DOREKS». Tai gan pirms gada bija salīdzinoši neliels apgrozījums - 20 tūkstoši latu.

Firmas vienīgais īpašnieks - 1929. gadā dzimušais Aleksandrs Savickis. Kā kunga dzīvesvieta un firmas juridiskā adrese uzrādīts dzīvoklis Mīlgrāvī Augusta Dombrovska ielā. Bet jaunais ekskluzīvās Vecrīgas mājas īpašnieks tur nav sastopams.

«DOREKS» valdē darbojas Dmitrijs Smetaņins, kurš ir direktors viesnīcā AVALON HOTEL turpat Vecrīgā. Telefoniski sazināties ar viņu neizdodas, un arī darbavietā Smetaņins nav sastopams.

RD apsaimniekotājs sakās neko dīvainu neredzam

Rīgas domes īpašumu apsaimniekotājs Oļegs Burovs neko dīvainu darījumā neredzot. Firmai pirkumam kredītu devusi banka, maksājumi jau izpildīti.

Oļegs Burovs, RD Īpašuma departamenta direktors: «Tas, ko es pateikšu šobrīd, es ceru, nebūs komercnoslēpums... Mēs saņēmām no SEB bankas. To mēs saņēmām ne divu nedēļu, bet vienas nedēļas laikā. Nu tad droši vien jautājumu vajadzētu uzdot bankai vai kredītkomitejai – kādā veidā, ar kādiem nosacījumiem viņi iedeva summu, kas pārsniedz vairāk nekā miljonu, firmai ar tādu pamatkapitālu.»

Uz 1. slimnīcas teritoriju pārcels arī Stabu ielā esošos stomatoloģijas speciālistus. Kas notiks ar glauno ēku pilsētas centrā, domē nemāk atbildēt. Līdzīga neskaidrība esot ap «Veselības centra 5» ēku klusajā centrā. Tajā strādājošie ārsti neformālās sarunās neslēpa, ka par savu nākotni dzīvojot neziņā.

Ameriks izvairās atklāt idejas autoru

Rīgas vicemērs ārstu kritikai par slikto plānošanu nepiekrīt. Iecere namus pārdot esot atbalstāma un dzimusi kaut kur starp Rīgas mēru, viņu un īpašuma departamentu. Kur tieši – Ameriks neatbild.

Žurnālists: «Kurš izdomāja, ka tās mājas ir jāpārdod?»

ANDRIS AMERIKS, Rīgas domes vicemērs (GKR): «To izdomāja šis sasaukums, to izdomāja domes vadība, pārrunājot to ar attiecīgā departamenta speciālistiem. Pirmkārt tas ir Labklājības, otrkārt Īpašumu departaments. Mēs rēķināmies ar to, ka pilsētas budžetā ir nepieciešami attiecīgi līdzekļi.»

Žurnālists: «Bet tā ideja nāca no jums, no Ušakova vai no kā?»

Ameriks: «Nu viņa nav konkrēta. Jebkurā gadījumā... Es pārraugu īpašumu sfēru. Ušakova kungs pārrauga sociālo jomu...»

Žurnālists: «Tad jūs ieteicāt Ušakovam, ka tā varētu darīt?»

Ameriks: «Nē, tieši otrādi.»

Žurnālists: «Tad Ušakovs?»

Ameriks: «Ne Ušakovs, ne Ameriks... Es gribu vēlreiz atkārtot: to pieņēma Rīgas dome.»

Žurnālists: «Viņi nolēma, bet kurš bija idejas autors?»

Ameriks: «Krēvica kungs, neskaldīsim matus. Šis domes sasaukums, kas ir pozīcijā, uzņemas atbildību par visiem pieņemtajiem lēmumiem.»